SECINĀJUMI
Mūsdienu tehnoloģijas visdažādākajās sfērās attīstās lielā tempā un troksnis ir viens no galvenajiem nelabvēlīgajiem ražošanas faktoriem, kas izraisa nozīmīgu risku nodarbināto drošībai un veselībai.
Eiropā, aptuveni 20% nodarbināto vismaz pusi sava darba laika ir spiesti paaugstināt balsi, lai viņus sadzirdētu kolēģi un apmēram 7% nodarbināto cieš no trokšņa izraisītiem dzirdes traucējumiem.
Lai noteiktu trokšņa līmeņa ietekmi uz cilvēku, kas troksnim ir pakļauts ilgāku laika periodu, tiek izmantoti integrētie trokšņu mērītāji.
Ilgstošam troksnim tiek pakļauts liels nodarbināto skaits un tā rezultātā nodarbinātajam var attīstīties arodvājdzirdība, kas ir viena no 10 visizplatītākajām arodslimībām pasaulē.
Darba troksnis kaitīgi iedarbojas uz lielu daļu cilvēka ķermeņa sistēmām un orgāniem, tādējādi, cilvēkiem, kuri atrodas trokšņa ietekmē tiek bojāta veselība. Pat nelielas intensitātes trokšņa līmenis rada kaitīgu ietekmi uz nodarbinātajiem, kā rezultātā samazinās koncentrēšanās spējas un rodas ar to saistīts stress.
Darba devēja pienākums ir sekot, lai trokšņa līmenis darba vietās neradītu risku nodarbināto drošībai un veselībai, informēt un apmācīt nodarbinātos par trokšņa kaitīgo ietekmi, veikt pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai līdz ekspozīcijas robežvērtībai (87dB), nodrošināt nodarbinātajiem obligātās veselības pārbaudes un individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus.
Pamatā trokšņa radīto risku darba devējam jācenšas novērst, izmantojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, bet ja tas nav pilnībā iespējams, kā papildus un pēdējais iespējamais aizsardzības līdzeklis, darba devējam jānodrošina nodarbinātie ar individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem.
…