Darba vides stresori

Secinājumi
1. Katrs cilvēks ir indivīds un dažādi stresori, katru personu ietekmē citādāk. Katra persona uz stresoriem reaģē savādāk.
2. Cilvēki ar stresu asociē sliktas emocijas, bet ir arī pozitīvais stress, kas izraisa labas emocijas. Cilvēki nav informēti, ka stress ir arī pozitīvs.
3. Pozitīvs vai negatīvs, stress jebkurā gadījumā cilvēkam ir nepieciešams, jo tas strādā kā virzītājspēks, mobilizē darbam, palīdz adaptēties, vairo enerģiju un rada dažādas emocijas, nosaka cilvēka rīcību u.c.
4. Izdegšanas sindroms musdienās ir plaši izplatīts un var apdraudēt ikvienu strādājošo. Mūsdienās to ir iespējams noteikt un pat izmērīt profesionālās izdegšanas līmeni.
5. Stresa līmeni katrs darbinieks var kontrolēt ar dažādiem stresa mazināšanas veidiem, bet stresa līmeni var mazināt arī organizācija, veicot dažādus pasākumus, lai to īstenotu.
6. Stresa līmenis dažādās profesijās var mainīties tehnoloģiju attīstības u.c. iemeslu dēļ.
7. Uzņēmumu vadība un darbinieki nav vienisprātis par stresoriem, kas ietekmē darbiniekus. Uzņēmumu vadībai par tiem ir maldīgs priekšstats.
Priekšlikumi
1. Dažādos interneta portālos būtu jāpublicē vairāk informācijas par to, kā arī par to varētu mācīt veselības mācības stundās pamatskolā, kā arī psiholoģijas stundās vidusskolā, ka stress var būt arī pozitīvs, kā arī ko labu stress var sniegt darbiniekiem, ka tas mobilizē darbam, palīdz adaptēties, kā mazināt stresu utt.
2. Uzņēmumos vajadzētu ieviest regulāru (1 reizi gadā) izdegšanas sindroma pārbaudi darbiniekiem, lai mazinātu darbinieku saslimšanu ar profesionālās izdegšanas sindromu.
3. Uzņēmumos vajadzētu veikt aptaujas par stresoriem, kas ietekmē darbiniekus, lai arī vadība būtu informēta par darbinieku viedokli un varētu izstrādāt metodes, kā mazināt stresoru ietekmi uz darbiniekiem.
…