4. Darba drošības neievērošanas sekas
Visbiežāk, runājot par sekām, kas var notikt, ja netiek ievērotas darba aizsardzības prasības, tiek minēti nelaimes gadījumi darbā, jo tie notiek uzreiz un sekas ir manāmas uzreiz, taču iespējamas arī cita veida sekas. Starp svarīgākajām sekām minamas arī:
• arodslimības;
• ar darbu saistītās slimības vai vispārējo slimību saasināšanās;
• darbaspēju samazināšanās;
• izmaksas arodslimību gadījumā un situācijās, kad darbā noticis nelaimes gadījums ;
• sodanauda par darba aizsardzības noteikumu neievērošanu u.c.;
Veselības problēmas var būt ļoti dažādas, sākot no nelielām sāpēm līdz daudz nopietnākam veselības stāvoklim, kam nepieciešams atbrīvojums no darba un pat medicīniskā ārstēšana. Hroniskos gadījumos ārstēšana un atveseļošanās bieži ir neapmierinoša - to rezultāts var būt pastāvīga darbnespēja un darba zaudēšana.
Biežāk sastopamās arodslimības, kuras izraisa ergonomiskais riska faktors – liela fiziskā slodze: veģetatīvi sensorā polineiropārtija, artroze, jostas-krustu radkulopātija, epikondiloze, neiropātijas, t.sk. karpālā kanāla sindroms u.c., tendovaginīti, koordinācijas neirozes (profesionālā diskinēzija jeb rakstīšanas spazms, lūpu neiroze un balsu saišu neiroze). Minētās slimības attīstās cilvēkam, nostrādājot attiecīgajā arodā vismaz 10-15 gadus un parasti vecumā no 40-45 gadiem .
Kas attiecas uz soda naudu, tad darba devējām jāņem vērā, ka Administratīvo Pārkāpumu Kodekss 41.pants paredz bargus sodus par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Piemērām, par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām darba devējām var tikt uzlikts naudas sods 50-250 latu apmērā fiziskai un 250-1000 latu apmērā juridiskai personai. Bet atkārtoti veicot pārkāpumus, sods ir paredzēts – līdz pat 500 latiem fiziskai un 3000 latiem juridiskai personai .
…