Darba un sociālās tiesības Latvijas Republikā līdz 1940.gadam un LPSR laikā

Nobeigums
Apkopojot izanalizētos avotus, atliek secināt, ka sociālās un darba tiesības lielākoties attīstījās LPSR laikā, jo pēc analizētajiem avotiem, atliek secināt, ka tieši tajā laika posmā, cilvēku dzīve ir bijusi pilnvērtīgākā, visiem ir bijis darbs, sociālās garantijas un pabalsti, ko valsts nevarēja nodrošināt laika posmā līdz 1940.gadam. Kas ļauj secināt to, ka iespējams pat kādā mērā bija pozitīva Latvijas okupācija, jo līdz tam valsts īsti nezināja, kā rīkoties un atgūties pēc kara. Līdzekļi, kuri varēja būt veltīti iedzīvotājiem un to labklājībai, tikai novirzīti uz pavisam citām vajadzībām, tāpēc grāmatā, par darba tiesībām buržuāziskajā Latvijā, bija iekļauti daudz iesniegumi un lūgumi izskatīt konkrētās lietas, piemēram, par darba stundu ilgumu, pabalstiem un tamlīdzīgi. LPSR laikā vairāk tika kontrolēta sociālā un darba tiesību joma, jo bija izdots kodekss, kas bija gan Latvijas PSR un PSR Savienības tiesību pamats, kurā tika sīkāk skaidrotas un analizētas sociālās un darba tiesības. Salīdzinot tos ar mūsdienām, ir redzamas arī dažas sakarības, taču vairāk nevalda diskriminācija darba jomā, tas nozīmē to, ka sievietes var strādāt jebkuru darbu vēlas un viņām vieta nav tikai mājās un ar bērniem. Kā arī par vienu stundu ir samazinājies noteikto darba stundu laiks nedēļā (no 40 uz 41).
Salīdzinot sociālās ar darba tiesībām abos laika posmos, var secināt, ka tās ir cieši saistītas un atkarīgas viena no otras. Tas nozīmē to, ka, ja indivīdi strādās, būs garantētas viņu sociālās tiesības, taču salīdzinot ar mūsdienām, ne visi uzņēmumu garantē tās.
Tādējādi ņemot vērā šos faktus, hipotēze ir apstiprinājusies, jo pēc analizētajiem avotiem, tieši LPSR laikā bija viskontrolētākā darba un sociālo tiesību joma, jo ikvienam bija darbs, alga un pabalsti.
…