Viens no galvenajiem Eiropas Kopienas attīstības vadmotīviem ir iedzīvotāju vispārējā dzīves līmeņa uzlabošana. Līdzās ekonomisko procesu veidošanai un attīstīšanai, sociālā politika un nodarbinātība ir tās jomas, ar kuru „palīdzību” Kopienas dalībvalstīs ir panākta iedzīvotāju līmeņa paaugstināšanās.
EK līguma 2. pantā cita vidū noteikts, ka, nodibinot kopēju tirgu un ekonomisku un monetāru savienību, kā arī īstenojot kopēju politiku, Kopienas uzdevums ir panākt augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, paaugstināt dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm. 1
Tas nozīmē, ka Kopienas līmenī šīs konkrētās jomas ir atzītas par prioritātēm un līdz ar to šo jautājumu risināšana ir Kopienas un dalībvalstu uzmanības centrā.
Tomēr sākotnēji (pirmos 12 gadus pēc Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidošanas) sociālās politikas attīstība nebija Kopienas prioritāte. Galvenā uzmanība tika veltīta brīvas personu pārvietošanās nodrošināšanai. Vēlāk, īstenojot Eiropas sociālā fonda reformu, tika izstrādāta profesionālās izglītības politika, kā arī pieņemta sociālā programma, bet līdz ar idejas par vienotu tirgu nostiprināšanu Kopienas līgumā tika pieņemts lēmums par sociālās likumdošanas uzlabošanu. Līgumā ar ES (Māstrihtas līgums stājās spēkā 1993) lielākā daļa dalībvalstu izteica vēlēšanos iekļaut atsevišķu Sociālo sadaļu, bet šāda sadaļa tika iekļauta tikai kā protokols pie minētā līguma, kuram nepievienojās Lielbritānija. Līdz ar to, tikai ar Amsterdamas līguma grozījumiem Kopienas līgumā, sociālās politikas jautājumiem tika veltīta atsevišķa sadaļa Kopienas līguma tekstā, bet ne protokolā. Tā rezultātā arī Lielbritānijai kļuva saistoši visi noteikumi. Tāpat līdz ar Amsterdamas līgumu tika iestrādāta pavisam jauna – Nodarbinātības – sadaļa, un pirmo reizi Kopienas vēsturē nodarbinātības politika tika deklarēta kā kopīgs Eiropas mērķis.2
Šī referāta mērķis ir izpētīt darba attiecību un sociālās politikas tiesisko regulējumu Eiropas Kopienā.
Lai sasniegtu mērķi autore izmantos aprakstošo (deskriptīvo) un salīdzinošo metodi.…
