Vēl joprojām Latvijas darba tirgum ir raksturīgs labu darbinieku trūkums, un to pieprasījums jūtami pārsniedz piedāvājumu . Sabalansētība šajā ziņā ir tālu no vēlamā, par ko liecina šobrīd notiekošā cīņa par kvalificētiem darbiniekiem. Personāla atlases tirgū arvien lielāku lomu ieņem tiešā atlase jeb “galvu medības”. Kā sekas šādai cīņai par talantiem ir neadekvāti straujš atalgojuma pieaugumu atsevišķās nozarēs un amatos. Atalgojums vienam un tam pašam amatam dažādos uzņēmumos dažkārt krasi atšķiras, jo trūkstošos speciālistus biznesa funkciju nodrošināšanai darba devēji ir spiesti pārpirkt no citiem uzņēmumiem .
Darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana ir viena no šodienas ekonomiskajām problēmām, tāpēc darba tirgus nozīme var tikai pieaugt, jo darba attiecību jomas attīstība būtiski nosaka valsts ekonomisko izaugsmi.
Sākotnēji darba tirgus tika vienkārši pielīdzināts preču tirgum, izmantojot preču tirgus regulēšanas nosacījumus. Bija nepieciešams laiks, lai pārliecinātos, ka darba tirgum ir sava specifika. Arī mikroekonomiskā darba tirgus regulēšana nespēj risināt nodarbinātības problēmu kopumā. Lai to izdarītu nepieciešma darba tirgus makroekonomiskā regulēšana. Vispusīga darba tirgus analīze ietver gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas sakarības, un tās būtība viena otru papildina.…