Jāsaka, ka migrācijas temats gan no politiskā viedokļa, gan arī kā sabiedriskās domas pētījums liecina, ir visai jūtīgs jautājums. Tas izskaidrojams ar to, ka vēsturiski Latvijai migrācijas procesi ir bijuši saistīti ar dažādām ģeopolitiskām izmaiņām attiecībā gan uz Latvijas valstiskumu, gan uz politisko sistēmu. Līdz ar to šie jautājumi tiek uztverti īpaši sāpīgi vai vairāk emocionāli, nekā teiksim, raugoties tikai no ekonomiskā viedokļa.
Mācības vai darbs ārzemēs sniedz daudz iespēju: patiesu vides maiņu, plašāku skatījumu uz dzīvi, saskarsmi ar atšķirīgu kultūru diendienā, ideālu izdevību apgūt jaunu valodu, iespēju strādāt vai mācīties līdzās cilvēkiem ar dažādu izcelsmi, apmainoties ar idejām un salīdzinot pieredzi.
Tiek izšķirta iekšējā darbaspēka migrācija, kas ir migrācija starp vienas valsts reģioniem, un ārējā migrācija, kas notiek starp dažādām valstīm. Starptautiskās ekonomikas zinātne nodarbojas ar ārējās migrācijas un tās ekonomisko iemeslu pētīšanu. Galvenie termini, pētot starptautisko migrāciju:
Darbaspēka migrācija (labour force migration): darbaspējīgo iedzīvotāju dzīves vietas maiņa no vienas valsts uz otru uz laiku, lielāku par 1 gadu, ko izsaukuši ekonomiskie un citi iemesli. Imigrācija (immigration): darbaspējīgo iedzīvotāju iebraukšana valstī no citas valsts. Emigrācija (emigration): darbaspējīgo iedzīvotāju izbraukšana no valsts. Migrācijas saldo (net migration): atšķirība starp imigrāciju un emigrāciju no valsts. „Smadzeņu aizplūde” („brain drain”): augsti kvalificēta darbaspēka migrācija. Re-emigrācija (re-emigration): emigrantu atgriešanās dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi.[ 1].
Starptautiskā darbaspēka migrācija sākās jau vairākas simtgades atpakaļ, un no tā laika ir cietusi lielas izmaiņas. Aktīva starptautiskās darbaspēka migrācijas problēmu analīze sākās 60-to gadu beigās, analizējot ekonomiskās izaugsmes modeļus. To galvenā ideja ir tāda, ka starptautiskā darbaspēka pārvietošanās, kā viens no ražošanas faktoriem, ietekmē ekonomiskās izaugsmes tempus, un tās iemesli ir darba apmaksas starptautiskās atšķirības. Neoklasiskās pieejas piekritēji, saskaņā ar kuru katrs cilvēks saņem un patērē sava darba gala produktu, uzskata, ka emigrācija noved pie pieņemošās valsts labklājības izaugsmes, un valsts ekonomiskā attīstība, no kuras emigranti nāk, paliek tāda pati, vai katrā ziņā nepasliktinās.…
