SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kopumā gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā nereti noved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu un mazāk uz strādājošo skaita palielinājumu. Tomēr nepieciešamība paaugstināt nodarbinātības līmeni stimulēs pakalpojuma sfēras attīstību, kur atsevišķās nozares var aptvert vairāk cilvēku ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju un līdz ar to ar zemākām darba izmaksām.
Ņemot vērā tautsaimniecības nozaru struktūras izmaiņas, kad straujāk attīstās nozares, kurās tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars (piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi), vērojama sieviešu nodarbinātības līmeņa palielināšanās, kas šobrīd pat nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, turpretī vīriešu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa.
Aktuālas nodarbinātības problēmas Latvijā ir:
Samērā augsts bezdarba līmenis (būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas bezdarba līmeņa atšķirības reģionos);
Salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa;
Darba vietu samazinājums atsevišķās nozarēs;
Jauno kvalitatīvo darba vietu radīšana;
Nodarbinātībai “draudzīgas” darba samaksu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus) nodrošināšana;
Darbaspēka kvalitātes atbilstība darba tirgus prasībām.
Autors izsaka šādus priekšlikumus darba tirgus uzlabošanai Latvijā:
1. ir jāveic pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai, bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana u.c.;
2. ir jāveic kvalifikācijas celšanas pasākumi zemniekiem un lauku uzņēmējiem dažādu semināru un apmācības kursu veidā;
3. valstij jāpievērš īpaša uzmanība zināšanu ietilpīgu tehnoloģiju, inovāciju, zinātnes lomas palielināšanai ražošanas attīstībā, kas veicinātu konkurētspējīgu produktu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību;
4. ir jāsakārto izglītības sistēma, padarot to pieejamu visām iedzīvotāju grupām, sekmējot plašāku tālmācības metožu izmantošanu, radot iespējas darbaspēka pārkvalificēšanai saskaņā ar darba devēju vajadzībām, kā arī darba tirgus prasībām atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas veidošana;
5. ir jāpilnveido uzņēmējdarbības institucionālā vide, uzlabojot un vienkāršojot likumdošanu, novēršot uzņēmējdarbības šķēršļus, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu nodokļu sistēmu, sekmējot finansu sistēmas un kapitāla tirgus stabilitāti un efektivitāti utt.;
6. lai samazinātu bezdarbu un paaugstinātu nodarbinātību, svarīgi ir pasākumi kā darba tirgus piedāvājuma, tā pieprasījuma veicināšanai. Tas saistīts gan ar tālākapmācības sistēmas pilnveidošanu, gan darbaspēka mobilitātes uzlabošanu, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanu vāji attīstītos reģionos. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītu reģionu attīstības stimulēšanai.
…
