Mūsdienās dzīve vidusmēra cilvēkam nav iedomājama bez darba. Darbs vajadzīgs, lai izdzīvotu pats, lai uzturētu savu ģimeni, lai, galu galā, gūtu arī kaut kādu baudu no dzīves. Bet vai tiešām tas ir darbs? Šeit precīzāk būtu teikt nauda, bet cilvēks taču strādā algotu darbu.
Algota darba tiesiskai veikšanai valsts pieprasa slēgt darba līgumu. Tas nepieciešams gan darbinieka tiesību aizsardzībai, gan darba devēja tiesību aiszardzībai, un galu galā arī valsts interešu aizsardzībi, jo jebkuras darba tiesiskās attiecības nes ienākumus valstij (ar to es domāju dažadu nodokļu uzlikšanu gan darba devējam, gan arī darbiniekam).
Bet dzīvē mēdz gadīties brīži, kad darba tiesiskās atiiecības tiek izbeigtas. Kādam tas ir tādēl, ka ir atrasts labāk atalgots darbs, bet kādam tādēļ, ka darba devējs pasaka: „Tu tiec atlaists!”. Katra valsts, ar likumdevēja starpniecību, regulē gadījumus un veidu, kā var izbeigt darba tiesiskās attiecības. Tādēļ šī darba mērķis ir noskaidrot, kas var būt par darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatiem un kā to interpretēt dzīvē.
Lai realizētu konkrēto mērķi, tiek izpētīts Latvijas Darba likums un lai izprastu to, kā šī likuma normas, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, būtu jāpiemēro dzīvē, tiek izmantota gan Senāta tiesu prakse, gan arī komentāri par Darba likumu. Pats darbs galvenokārt tiek balstīts uz I.Gailuma komentāriem darba tiesībās, kā arī dažu Krievijas autoru darbiem.…