Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. (Darba likums 1. pants)
Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. (Darba likums 2. pants)
Darba likums nosaka, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. (Darba likums 7. pants 1. daļa)
Ikvienam uzņēmējam jāsaprot, ka viņa ideja nevar tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem. No darbiniekiem ir atkarīga uzņēmuma darbības kvalitāte un efektivitāte. Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personiskās intereses, un šīs intereses ne vienmēr saskan. Tāpēc valsts uzņemas darbinieku un darba devēju attiecību regulēšanu.
Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. (Darba likums 3. pants)
Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. (Darba likums 4. pants)
Uzņēmums Darba likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus. (Darba likums 5. pants)…