SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
DL mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības, kas rodas starp darba devēju un darbinieku. DL piemīt arī mērķis darbinieku tiesiski aizsargāt no darba devēja puses. Tādēļ likumdevējs, izstrādājot un pieņemot DL, normās ir iestrādājis attīstīto pasaules valstu praksē vispāratzītos darba tiesību sistēmas pamatprincipus, kas jāievēro darba tiesiskajās attiecībās. DL normās ietvertie pamatprincipi kopumā atklāj darba tiesību īpatnības un būtību. Analizējot, pieejamos literatūras avotus, attiecībā uz darba tiesību sistēmas pamatprincipiem, darba autors secina sekojošo:
1) Diskriminācija var izpausties dažādās ar darbu saistītās attiecībās, piemēram, attiecībā uz darba pieejamību, darba nosacījumiem, atalgojuma apmēru, iespējām saņemt profesionālo apmācību, karjeras izaugsmes iespējām, tiesībām saņemt sociālās garantijas utt.
Jebkura veida diskriminācijas izskaušana ir būtisks priekšnosacījums ikviena iedzīvotāja cilvēktiesību nodrošināšanai un viņa labklājības veicināšanai. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka reāla līdztiesības nodrošināšana ir būtisks instruments ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Diskriminācija darba tiesiskajās attiecībās ir kavējošs faktors cilvēku spēju un iespēju optimālai realizācijai, tas rada papildus nevajadzīgu psiholoģisku spriedzi, nereti arī izdevumus darbiniekam un darba devējam. Lai izskaustu jebkādu diskriminējošu praksi, darba devējam vispirms ir jāievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Uzņēmuma vadībā ir jāveido sapratne par dažādām diskriminācijas formām un veidiem, kā arī to ietekmi uz darbiniekiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu visās uzņēmuma darbībās, uzņēmumā jāizstrādā vienlīdzīgu iespēju politika, kas noteiktu darbinieku atlases kritērijus (kvalifikācija, iemaņas un pieredze), kā arī kritērijus darbinieku apmācībai, paaugstināšanai amatā utt.
…
