1.Darba organizācija uzņēmumā.
Tiesiskie akti:
• Darba likums
• Darba aizsardzības likums
• MK 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”
• MK 2002.gada 6.augusta noteikumi Nr.343 “Par darba aizsardzības prasībām, strādājot ar displeju”
• MK 2001.gada 27.novembra noteikumi Nr.494 “Par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku cilvēka veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”
• MK 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.359 “Par profesionālo darbību ierobrežojošām infekcijas slimībām”
• Labklājības ministrijas 1998.gada 12.janvāra rīkojums Nr.8 “Par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību”.
1.1. Kad fiziska persona kļūst par darba ņēmēju.
Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
Darbinieks uzņemas pienākumus, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.( DL 2.pants).
Likumā „Par sociālo apdrošināšanu” lietots plašāks jēdziens darba ņēmējs, kas ietver arī Darba likumā lietoto šaurākas nozīmes jēdzienu darbinieks.
Darbinieks darba tiesiskajās attiecībās var būt tikai fiziska persona.
1.2. Darbinieka saistības vispārīgie noteikumi.
Saskaņā ar Civillikuma 2184.pantu, ja darba tiesisko attiecību aktos nav norunāts citādi, darbiniekam darbs jādara personiski. Saskaņā ar Darba likuma 49.,51.,52.,53., pantu darbinieka pienākumus nosaka darba devējs, to izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu, kurus nepieciešams atrunāt darba tiesību attiecīgajos aktos ( darba koplīgumā, darba līgumā, darba kārtības noteikumos, darba devēja rīkojumos).
Darba līgumā iekļautie darba nosacījumi nevar būt pretrunā ar normatīvajos aktos iekļautajām normām. Darbinieka saistību izpildījuma veidam, apmēram,laikam, darba vietai un citiem nosacījumiem jābūt izteiktiem saprotami, ieteicams rakstiski, jo citādi strīdus situācijās būs grūti pierādīt, ka darbinieks nav izpildījis rīkojumu.
Darbiniekam ir jāizprot darba izpildījuma veids. Darbinieka pienākums ir veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistību pienācīgam izpildījumam. Darbinieks ir jāiepazīstina ar veicamo darbu un sagaidāmo rezultātu. Piekrītot veikt šo darbu darbinieks atbild par šī darba veikšanas veidu, apmēru, laiku un vietu, atbilstoši Darba likuma un darba devēja prasībām personiski.
Ja darba devējs nespēj nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu, darbinieks par šāda darba izpildījumu atbildību nes daļēji vai nenes pilnīgi, ja darba līgumā nav atrunāts, ka atsevišķus darba priekšnosacījumus darbiniekam jānodrošina pašam.
Pusēm jāvienojas ne tikai par darba rezultātu, bet arī jāparedz iespējamais darba izpildes termiņš.
1.3. Darba kārtība.
…
