IEVADS
Šī brīža negaidītākā un reizē neapzināti sagaidāmākā frāze daudziem jo daudziem strādājošajiem privātajās un sabiedriskajās struktūrās būs:: „....Jūs tiekat atlaists...” Kāpēc, par ko, kāpēc tieši mani!?! Un tad „nelaimīgais” sāks meklēt kaut kur noklīdušo darba līgumu un pētīs katru teikumu un katru punktu, ieskaitot pareizrakstību. Tiks „celta augšā” Latvijas Satversme, Civillikums, visi iespējamie likumi, kuri attiecas uz darba likumdošanu. Tā iznāk, ka lielākā darbinieku daļa zina tikai to informāciju, kas nepieciešama konkrētajā brīdī un darba likumdošana šķiet pavisam sausa un neinteresanta tēma. „Kāpēc gan tas man jāzina, ja priekš tam ir juristi””, tā skan bieži dzirdama doma. Stāšanos darba attiecībās var salīdzināt zināmā mērā ar stāšanos laulībā, jo tad arī taču nedomā par laulības līgumiem, naudas pelnīšanu, tās sadalīšanu un kur nu vēl par mantas dalīšanas jautājumiem šķiršanās gadījumā. Slēdzot pirkuma līguma vai citus līdzīgus līgumus, kur ar otru līgumslēdzēja pusi ir īslaicīga saskarsme, tie tiek lasīti un pārlasīti, tiek pētīts katrs punkts, bet stājoties darba attiecībās, kur abām pusēm ir nepieciešams ikdienā kopā darboties, līgums tiek skatīts pavirši. Stājoties darbā, vairumā gadījumu darbinieks ar darba devēju vienojas tikai par darba algas apmēru un iespējamiem pienākumiem, kurus viņam vajadzēs pildīt. Iedziļināties sīkumos un vēl strīdēties par veicamajiem pienākumiem, pavisam nav prātā….”…un ja nu nepieņems”.
Vairumā gadījumu darbinieks ar darba devēju vienojas tikai par darba algas apmēru un arī darba līguma parakstīšanas brīdī lielākā daļa darbinieku neaizdomājas par to, kādi konflikti varētu risināties ar darba devēju un kādā veidā tos varētu atrisināt. Un kad konflikts atklājās, tad katrai darba strīdus pusei ir ļoti daudz argumentu un pretenziju pret otru pusi. Praksē tas bieži beidzas ar darbinieka aiziešanu uz citu darba vietu.
1 DARBA STRĪDU CĒLOŅI.
Darba strīds ir uzskatāms par konfliktu. Mums ir pierasts domāt, ka uzņēmumam jādarbojas kā labi ieeļļotam mehānismam, bez lieka trokšņa, mierīgi un mērķtiecīgi. Tiklīdz rodas strīdi organizācijas iekšpusē, tas jau ir slikti.
Mums konflikts asociējas ar agresiju, draudiem, naidīgumu, pat karu un tamlīdzīgi. Līdz ar to pastāv viedoklis , ka konflikts nav vēlama parādība, ka no tā ir jāizvairās, ja ir iespēja, un ka tas uzreiz būtu jāatrisina. Protams, katrā darba vietā var gadīties tādi darbinieki, kuri tīšām veido konfliktus ar darba devēju ar mērķi tiesas ceļā panākt sev kompensācijas, taču to vairāk gan var uzskatīt par izņēmumu. To pierāda tiesu prakse.2007. gadā no visām ierosinātajām 33 575 civillietām tikai 427 bija iesniegumi saistībā ar darba strīdiem, tas ir 1.27%.1 2007.gadā Latvijas tiesas pirmajā instancē bija saņēmušas 123 iesniegumus ar prasībām atjaunot darbā un 304 iesniegumus par darba algas piedziņu2 .
…
