Secinājumi
Migrantiem pārvietojoties starp tirgiem ar labi definētām īpašumtiesībām, imigrācija principā ir labvēlīga gan imigrantiem, gan mērķvalstij. Imigrants saņem lielāku algu nekā mājās, un mērķvalsts iegūst lētu darbaspēku, kas rada lielāku vērtību, nekā pats izmaksā. Taču praksē imigrācija bieži vien nav tik izdevīga, cik tā varētu būt, jo mērķvalstī ir neelastīga darba samaksas struktūra, kas neļauj radīt imigrantu nodarbināšanai nepieciešamās papildu darbavietas.
Migrācijas galvenais iemesls ir sekojošs - zemais atalgojums.
Bezdarbs ir smags pārbaudījums ģimenēm, un tas rada daudz pārmaiņu un satraukumu. Bet joprojām nemainīgs ir fakts, ka daudzās ES vietās ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums, kuru nevar novērst vietējiem spēkiem.
Trūkst viegli pieejamas informācijas par darba iespējām, kā arī precīzu ziņu par speciālistu pieprasījumu tuvākā un tālākā nākotnē
Minimālā alga Latvijā ir viszemākā ES valstīs. Turklāt nozīmīgai daļai nodarbināto mēneša ienākumu apjoms ir tuvs minimālai algai.
Valdībai ir svarīgi nesteigties ar solījumiem, ko nevar pildīt. Situāciju var mainīt tikai pasākumu kopums darba vides uzlabošanai, un tam diemžēl būs vajadzīgs ilgs laiks. Patlaban valstij nav reālu piedāvājumu ne tiem iedzīvotājiem, kas jau ilgstoši ir bez darba, ne arī tiem, kas darbu zaudē šodien.
Pelnīšanas motivācijai seko vēlme iepazīt citas zemes, iegūt jaunu pieredzi, apgūt svešvalodas, baudīt normālu dzīvi. Vairākums izbraucēju cer šos mērķus īstenot nepilna gada, retāk divu vai triju gadu laikā. Vidēji pēc nepilniem diviem gadiem daudzi jau ir atgriezušies pie ģimenes, liela daļa arī uzsākuši savu uzņēmējdarbību.
Emigrācija ir drošības vārstulis, kas var palīdzēt pārvarēt Latvijas smago bezdarba problēmu. Tomēr, ja uzņēmēji un kvalificētākie strādnieki aizbrauks no valsts lielā skaitā, Latvija zaudēs tieši tos cilvēkus, kas varētu veidot jaunas firmas un darba vietas.
Latvija pašlaik saviem bezdarbniekiem kā alternatīvu aizbraukšanai piedāvā mācības, kurās var mainīt vai uzlabot darba prasmes, vai arī pagaidu subsidētos darbus - pārsvarā pašvaldībās.
Darbaspēka piedāvājumam izsīkstot, samazināsies arī IKP pieauguma potenciāls.
Konkurence par darbaspēku pieaugusi gan attiecībā pret ārvalstīm, gan starp tautsaimniecības nozarēm valsts iekšienē. Pašreizējais imigrācijas administratīvais ietvars neatbilst tirgus situācijai, radot makroekonomisko (piem., cenu stabilitātes) risku pieaugumu.
Optimāls mehānisms imigrācijas regulēšanai ir minimālā atalgojuma sliekšņa modifikācija.
…
