Iedzīvotāju migrācija ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem iedzīvotāju skaita un izvietojuma izmaiņu ietekmējošajiem faktoriem Latvijā. Starptautiskā migrācija ietekmē ekonomikas attīstību ne tikai valstī uz kuru plūst darba spēks vai no kuras aizplūst darbaspēks, bet arī ekonomikai kopumā. Migrācija Latvijā ir nozīmīga ekonomiska un politiska tēma, kas ļoti ietekmē iedzīvotāju skaitu un vidējo vecumu. Latvijā, tāpat kā vairumā citu Eiropas Savienības valstu, ir novērojama iedzīvotāju novecošanās. Visbūtiskākais faktors Latvijā ir negatīvais migrācijas saldo, kas ietver tieši gados jaunu – darbspējīgā un reproduktīvā vecumā – iedzīvotāju aizbraukšana.
Būtisks faktors emigrēšanai daudziem ir pieaugošais pesimisms un skepse par nākotnes perspektīvām dzimtenē, jo netiek piedāvāta visaptveroša valsts attīstības vīzija, līdz ar to trūkst pārliecības, ka dzīves kvalitāte Latvijā uzlabosies un ja ir dota iespēja strādāt citur, kur par to pašu darbu ir iespējams nopelnīt 2 – 8 reizes vairāk, tad iedzīvotājiem trūkst motivācijas palikt dzimtenē un samierināties ar esošo situāciju. Migrācijas plūsmas galvenokārt ir orientētas uz Īriju, Lielbritāniju, ,Vāciju, Dāniju, Norvēģiju, Somiju, Nīderlandi u.c. No Latvijas emigrē ne tikai lētais darbaspēks, bet arī kvalificētais darbaspēks, kas nozīmē ‘’smadzeņu’’ aizplūšanu, kā arī arvien pieaugošs ir ārzemēs studējošu jauniešu skaits un ir ļoti svarīgi, lai pēc zināšanu apguves jaunieši brauktu atpakaļ un tās pielietotu Latvijā, veicinot valsts labklājību.
Darba teorētiskajā daļā ir apskatīts migrācijas jēdziens, masveida migrācijas cēloņi un tās negatīvā un pozitīvā ietekme. Darba otrajā daļā ir veikta korelācija, lai noskaidrotu, vai minimālās algas un vidējās bruto algas līmeņa celšanai ir ietekme uz migrācijas saldo. Tā kā darbā uzmanība pievērsta algas ietekmei uz migrāciju, tad Latvija analizēta, salīdzinot ar citām Eiropas dalībvalstīm. Analizēts arī minimālās algas pieaugums procentuāli no 2006. – 2017. gadam un salīdzināts ar citām ES valstīm. Tāpat tika analizēti dati par mazāk atalgoto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā un Eiropā, kā arī migrācijas saldo un minimālās algas salīdzinājums 2017.gadā Jaunajās un Vecajās ES dalībvalstīs.
