Nereti lēmumu strādāt ārpus Latvijas lika pieņemt vairāku faktoru kombinācija: zemi ienākumi, sarežģījumi personiskajā, profesionālajā dzīvē, slikti darba apstākļi, iespēju trūkums, vāji atbalsta tīkli valstiskā, vietējo pašvaldību, ģimenes un draugu līmenī, kā arī tas, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek piedāvāta visaptveroša valsts attīstības vīzija, līdz ar to trūkst pārliecības, ka dzīves kvalitāte Latvijā uzlabosies. Liela daļa no Īrijā strādājošajiem ir izbraukuši jau pirms iestāšanās ES [2]. Izbraukušie daudzos gadījumos ir kvalificēti, ieguvuši vidējo, vidējo speciālo, nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību, taču strādā savai izglītībai un spējām neatbilstošu un mazāk kvalificētu darbu [1]. SKDS - tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs.
No Latvijas uz citām ES dalībvalstīm strādāt izbraukuši lielākoties gados jauni cilvēki, kas ārpus Latvijas pārsvarā tiktu nodarbināti transporta sektorā, celtniecībā, pārstrādē, lauksaimniecībā, kā arī apkalpojošajā sfērā. Tās ir jomas, kurās arī citi jauno ES dalībvalstu pilsoņi nodarbināti. Katram strādniekam personiski un arī viņa ģimenei darbs ārpus Latvijas ir ekonomiski izdevīgs. Strādājot, piemēram, Īrijā, latvietis nopelna daudz vairāk nekā Latvijā, daļu ienākumu sūtot ģimenēm un veidojot iekrājumus, kurus lielākajā daļā gadījumu domā ieguldīt Latvijā. Arī no valsts ekonomikas ilgtermiņa pozīcijām raugoties, strādnieku atgriešanās un ārzemēs nopelnīto iekrājumu ieguldīšana Latvijā ir apsveicama, lai arī prombūtnes laikā šis strādnieks nemaksā nodokļus Latvijas kasē, bet iegulda tās valsts ekonomikas izaugsmē, kurā strādā. Protams, darba – un lielākoties labāk apmaksāta darba – atrašana ārpus Latvijas ir nenovērtējami svarīgi katram indivīdam, īpaši, ja Latvijā darbu bijis grūti dabūt. No valsts nodarbinātības politikas pozīcijām raugoties, strādnieku aizbraukšana uz ārzemēm samazina darbaspēka piedāvājumu, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc darba rokām vietējā tirgū. Rezultātā samazinās bezdarbnieku skaits un palielinās algu līmenis, kas arī ir apsveicami. Taču šie argumenti aizmirst citu darbaspēka kustības realitāti, proti, augsti kvalificētu strādnieku aizbraukšanu [13].
Migrācijas galvenais iemesls ir sekojošs - zemais atalgojums.
Galvenā motivācija ir dzīves līmeņa atšķirības, ko nosaka ekonomiskās vides un dzīves kvalitātes atšķirības. Latvijas darba tirgus nesakārtotība un zemais atalgojums daudzus iedzīvotājus piespiež doties darba meklējumos ārpus valsts [13].
Trūkst viegli pieejamas informācijas par darba iespējām, kā arī precīzu ziņu par speciālistu pieprasījumu tuvākā un tālākā nākotnē [14].
Migrācijas iemesli gan iekšzemes, gan starpvalstu līmenī ir līdzīgi- tie saistīti ar sociāli ekonomiskajiem faktoriem: bezdarbu, nepietiekošajām, sociālajām garantijām, neoficiāliem ienākumiem, sociālekonomisko nedrošību. …
