Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:728357
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.1.  Kas ir darba alga    4
1.2.  Pieprasījuma un piedāvājuma ietekme uz darba algu    5
1.3.  Darba tirgus    7
2.  Darbaspēka un darba algas plānošana komandekonomikas sistēmā    8
2.1.  Darba ražīguma paaugstināšanas plānošana    8
2.2.  Darbinieku plānošana cehā vai iecirknī    9
  Piezīmes    9
3.  Klasiskā nodarbinātības teorija    12
3.1.  Seja likums    12
3.2.  Cenu un darba algu sakarības elastība    14
3.3.  Klasiskā teorija un valsts neiejaukšanās teorija    15
4.  Keinsa ekonomiskā teorija    16
4.1.  Investīciju plānu un iekrājumu plānu neatbilstība    16
4.2.  Cenu un darba algas sakarības elastības diskreditācija    17
4.3.  Keinsa viedoklis    18
5.  Klasiķi un Keins: kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma sakarības jaunais formulējums    20
5.1.  Klasiķu viedoklis    20
5.2.  Keinsa viedoklis    21
5.3.  Kā padarīt darba algu elastīgu    22
6.  Darba resursu formēšana tirgus ekonomikā    24
6.1.  Darba resursu plānošanas nepieciešamība    24
6.2.  Kandidātu izvēle    25
6.3.  Kadru atlase    26
6.4.  Darba algas un priekšrocību noteikšana    27
7.  Darba algas jēdziens    28
7.1.  Darba algas sistēmas klasifikācija    28
8.  Analītiskā daļa    31
8.1.  Slimības laika apmaksa    31
8.2.  Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensācijas aprēķins    36
8.2.1.  Periods par kuru izmaksā kompensāciju    37
  Secinājumi    41
  Izmantotā literatūra    43
Darba fragmentsAizvērt

Ekonomiskā algas nozīme – nodrošināt cilvēka dzīvotspēju. Tās dēļ cilvēks izīrē savus pakalpojumus. Šo pakalpojumu kopums reizē ar citiem ražošanas faktoriem sabiedrībā rada produktu, kas ir paredzēts sadalei. Viena šī produkta daļa tiek izmantota ražošanas attīstībai, otra tiek nodota sabiedrības locekļu lietošanā, veidojot to ienākumus. Pie kam ienākumu radīšanas process notiek it kā divos līmeņos: darbinieku kā tiešo ražošanas dalībnieku līmenī un ģimenes līmenī kur gala rezultātā nonāk visi ienākumi atkarībā no ģimenes lieluma un to locekļu dažādu veidu ienākumiem, piemēram, ienākumi no zemes, kapitāla, darba un sociālās izmaksas. Kā tiek noteikts katra darbinieka darba algas lielums atkarībā no būtiskām darba kvalitātes, sarežģītības un kvalifikācijas atšķirībām?
Kopējais darba algas līmenis valstī ir atkarīgs no sabiedrības darbaspējas attīstības līmeņa: tehnoloģijām, darbaspējām, darba organizācijas un tamlīdzīgi. Tieši tā vidējās darba algas likmes salīdzināšana ASV un Rietumeiropā apstiprina šo sakarību.
Vai eksistē darba algas izmēru robežas? Atbildi uz šo jautājumu var izteikt nosakot dažādas pieejas šim jautājumam. Piemēram, “izdzīvošanas līdzekļu minimuma’” koncepcija, kuru aizsākuši D. Rikardo un T. Maļtusa, darba algu uzskata kā fiziski nepieciešamu izdzīvošanas līdzekļu minimumu. Patiesībā cilvēces civilizācijai proporcionāli attīstās arī tā sabiedrības bagātības daļa, kura tiek tērēta darbinieku darba apmaksai.
Marksistiskā teorija darba algu pēta kā produkta – darbaspēka (spējas strādāt) cenu naudas izteiksmē un nosaka to kā izdzīvošanas līdzekļu, kas nepieciešami darbaspēka uzturēšanai, cenu. Vai tas nozīmē ka tiek vilktas paralēles starp darba algu un fizioloģiski nepieciešamo izdzīvošanas līdzekļu minimumu? Darbaspēka vērtību nedrīkst būt pielīdzināts šim minimumam, bet gan ietver ekonomiskas, sociālas, kultūras radītas vajadzības, kurās formējas strādnieku kārta. Tajā pašā laikā darbaspēka vērtības (cenas) zemākās robežas noteikšana un uzņēmēja centienus tuvināt darba algu šai robežai diez vai ir likumīgi simtiem Rietumu valstīs. Kā pierāda šo valstu pieredze, darba tirgū reālo darba algas vidējo līmeni nosaka daudz augstākā līmenī nekā fizioloģisko izdzīvošanas līdzekļu minimumu. Galu galā darba tirgus dažādām darbinieku kategorijām nosaka diferencētu darba algu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties