IEVADS
2002.gada 1.jūnijā stājās spēkā Darba likums ( ar grozījumiem 12.12.2002., 22.01.2004., 22.04.2004., 13.10.2005., 21.09.2006.) , kurš tapis, ievērojot daudzas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesību jomā, kas attiecas uz darba līgumiem, darba un atpūtas laiku, vienlīdzīgu attieksmi. Likumā iekļauti arī Eiropas sociālās hartas un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju principi.
Darba likuma izstrādes procesā piedalījās ne tikai valsts institūciju pārstāvji, bet arī sociālie partneri — darbinieku un darba devēju pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, tādējādi akcentējot trīspusējās sadarbības principa nozīmi likumu jaunradē.
Darba likums nosaka darba tiesību sistēmas galvenos principus un terminus. Likumā nostiprināta arī Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu prioritāte tiesību normu konflikta gadījumā.
Darba likums, uzsverot dzimumu līdztiesības principa aktualitāti, nosaka darba devēja pienākumu noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Likums nosaka algas aprēķināšanas shēmas, kā arī darba samaksu personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Sīki regulētas piemaksas par papildu darbu, par darbu īpašos apstākļos, nakts darbu, virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, veltot piemaksām atsevišķu nodaļu, kā arī citi ar darba samaksu saistīti jautājumi.
Par cik darba samaksas jautājums ir svarīgs, tāpēc kursa darba mērķis – noskaidrot darba samaksu regulējošo normu būtību, formulēt darba samaksas jēdzienu, apskatīt darba samaksas organizāciju (vienlīdzības principa ievērošana, minimālā alga, darba samaksas formas, piemaksas, darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18.gadiem, darba samaksas organizācija grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, darba samaksas izmaksa).
Ņemot vērā, ka tēma ir visai plaša, ir izmantoti dažādi informācijas avoti:
normatīvie akti, “Darba likums”, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas Civillikums, Eiropas Sociālā Harta, MK noteikumi Nr.858 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifu likmi, LR Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. literatūra, Latvijas valsts organizāciju izvietotā informācija interneta lappusēs, t.sk. www.likumi.lv, www.lanet.lv
1. DARBA SAMAKSAS JĒDZIENS
Darba attiecības ir atlīdzības attiecības.
LR Satversmes 107.pants nosaka, ka
“ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Darba likuma 59 pants nosaka, ka :
“ Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu” .
Minētā definīcija ir visaptveroša, jo tajā skaidri norādīti visi darba samaksas elementi. Tomēr ne visos gadījumos darbinieks saņem kādu atsevišķu darba samaksas elementu, piemēram, piemaksu vai prēmiju, bet gan tikai tajā gadījumā, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos (piemēram, piemaksa par virsstundu darbu), darba koplīgumā vai darba līgumā (piemēram, prēmija par kvalitāti).
Darba samaksas jēdzienā ir ietverta arī cita veida atlīdzība saistībā ar darbu, tādējādi paplašinot darba samaksas jēdziena izpratni, salīdzinot ar pēdējos gados vispārpieņemto.
…
