Ikvienam pieaugušam cilvēkam darbs ir viens no viņa gan fiziskās, gan garīgās eksistences priekšnoteikumiem. Darbs ir ne tikai finansiālais nodrošinājums dzīvei, bet arī cilvēka izaugsmes un pašvērtējuma līmeņa noteicošais faktors. Apmierinātība ar darbu kļūst par noteikumu harmoniskai un pilnvērtīgai indivīda dzīvei, vienlaikus pozitīvi ietekmējot arī tā dziļi personisko sadzīvi.
Kas ir tā struktūra vai nozare (zinātne), kas pēta un zināmā mērā palīdz cilvēkam labi justies viņa darba vidē? Ir jārunā par darba psiholoģiju un darba psihologa funkcijām. Ar nožēlu varam secināt, cik maz uzņēmumos pašlaik Latvijā ir tāda štata vienība kā darba psihologs. Iespējams, ka zināma sasauce ir ar organizāciju psihologu, atsevišķas šo speciālistu funkcijas it kā krustojas vai pārklājas savā starpā, tomēr ir pietiekoši daudz atšķirīgā. Man uzdevums – apskatīt darba psiholoģijas uzdevumus, galvenos virzienus, cenšoties iejusties darba psihologa “ādā” konkrētā vidē – Latvijā.
Ja runājam par darba psihologu, tad par galvenajām tā funkcijām tiek uzskatītas:
1.cilvēka darbības psiholoģisko īpatnību pētīšana darba vietās;
2.cilvēka darba spēju un darba iemaņu attīstība;
3.Darba zinātniskās organizācijas psiholoģijas pētīšana;
4.profesionālās atlases svarīgāko principu izstrāde.
Darba psihologam jāspēj atrast likumsakarības starp cilvēka profesionālajām īpatnībām un īpašībām, darba iemaņu attīstību, darbaspēju, ražošanas apstākļu ietekmi uz strādājošo. Viss darba psihologa darbs ir vērsts uz strādājošā fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu pēc iespējas harmoniskākā un indivīdam pieņemamākā darba vidē.…