Darba nozīme mūsdienu cilvēku dzīvē

F. Engelss uzskata, ka zināmā nozīmē darbs ir radījis pašu cilvēku, ļaujot sociālajai realitātei izdalīties no dzīvnieku pasaules. Vairumam cilvēku darbs ir galvenā aktivitāšu sfēra viņa dzīves laikā. Vēstures gaitā atšķirīga ir bijusi darba loma personas dzīvē, tā ir arī dažādi interpretēta sabiedrības priekštatos. Darbs ir ne tikai cilvēces eksistences pzmatnosacījums, materiālo un garīgo ieguvumu avots, bet arī atšķirīgu vērtību orientāciju priekšnoteikums sabiedrības apziņā.[ P. Laķis;74]
Pēc Marksa un Engelsa domām no socioloģiski- ekonomiskās puses darbs ir tiešā saiknē ar cilvēka ietekmi uz dabu, kā rezultātā tiek radītas pateērētāju līdzekļi, kas tiek saistīti ar meteriālām un garīgām vērtībām. Darbs tiek uzskatīts kā pirmā un vienīgā cilvēka dzīves pamatsastāvdaļa, ka varētu teikt, ka darbs ir radījis pašu cilvēku. Darbs tiek izskatīts kā cilvēkas sabiedriskās dzīves pamatformu, viņa dzīvesveida galveno būtību.[ Лавриненко В.Н.;197]
Saskaņā ar vēstures materializēto izpratni, par svarīgāko sabiedrības sastāvdaļu ir cilvēku materiālais ”labums”, pateicoties kuram tiek apmierinātascilvēku materiālās un citas vajadzības. Gala rezultātā materiālās dzīves realizēšana pastiprina sociālos, pilitiskos un garīgos dzīves procesus. Darba realizēšanas veidi parāda tā divas puses: darba realizēšanas palīgspēki un darba realizēšanas attiecības. Pie darba realizēšanas palīgspēkiem pieder paši cilvēki un viņu nodarbpšanās, kā arī viņu pielietotie darba “rīki”, ražošanas uzdevumi, enerģijas resusrsi, transporta līdzekļi utt. darba ražošanas attiecības iekļauj sevī tās attiecības, kurās darba realizēšanas procesā iekļaujas paši cilvēki un viņu attiecības. Šīs attiecības tiek galvenokārt saistītas ar darba realizēšanas īpatnībām. [Лавриненко В.Н.;51]…