-
Darba motivācija kā funkcija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Vadītājs kā motivētājs | 5 |
2. | Darbinieku motivāciju veidi | 8 |
2.1. | Atalgojums | 9 |
2.2. | Pienākumu deleģēšana | 11 |
2.3. | Sazināšanās prasmes nozīmīgums | 11 |
3. | Darba motīvi | 12 |
4. | Secinājumi | 19 |
5. | Izmantotā literatūra | 21 |
6. | Pielikumi | 22 |
IEVADS
Ikviens no mums gribētu strādāt ar prieku un ir aizdomājies par dažādiem aspektiem, kas šo prieku varētu vairot vai otrādi – mazināt. Līdzīgi arī ikviena organizācija, kurai rūp darbinieku labklājība, ir mēģinājusi izprast, kādēļ daļa strādājošo spēj rast prieku un gandarījumu, veicot savus darba pienākumus, kamēr citi paliek neapmierināti. Viena no visefektīvākajām funkcijām, lai panāktu darbinieku lojālu atdevi darbam ir to motivācija.
Vadītājs ir tas, kurš ikdienā motivē darbiniekus.
Darbs ar padotajiem darbiniekiem, viņu motivāciju ir nepārtraukts, tas nav vienreizējs pasākums. Darbinieku motivācijai uzņēmumā vajadzētu būt nepārtraukti – sākot jau ar katra darbinieka ienākšanu kolektīvā.
Labam vadītājam nemitīgi ir jānodarbojas ar savu darbinieku motivēšanu, tam ir jābūt nepārtrauktam procesam, tikai tad ir iespējams sasniegt gaidīto rezultātu. Diemžēl ne visi vadītāji to prot.
Eiropas Savienība (turpmāk tekstā ES) ir devusi milzīgas iespējas. Tomēr jebkurām pārmaiņām ir arī negatīvā puse. ES veicina brīvu darbaspēka kustību, un daudziem labiem speciālistiem ir jāpieņem lēmums – aizbraukt vai palikt strādāt Latvijā. Šādas izvēles priekšā nonāk dažādu profesiju pārstāvji. Vietējiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar rietumu algām, un šo tendenci izjūt viskrasāk tās organizācijas, kurām nav skaidras personāla stratēģijas. Tas ir pārbaudījums līderiem, vadītājiem un personāla speciālistiem par to, cik labi tie ir rūpējušies par saviem darbiniekiem. Ir grūti atgūt zaudēto personālu, tomēr nekad nav par vēlu domāt par aspektiem, kas piesaista talantīgus darbiniekus, padara tos lojālus un uzticīgus konkrētajai organizācijai, neņemot vērā tikai algas apmērus.
Tomijs Lasorda ir teicis: „....liela alga vai augsts amats paši par sevi nerada motivāciju.”
Motivācija ir nepieciešama ikvienam – pat prezidentam.
Ikviens cilvēks sabiedrībā sastopas ar emocionālu novērtējumu – mājās, uz ielas, darba vietā, visur. Daudzi gribētu teikt, ka viņiem šis vērtējums ir vienaldzīgs, tomēr neviens nespēj izvairīties no fakta, ka jau kopš mazotnes citu cilvēku novērtējums ļoti lielā mērā nosaka arī mūsu pašvērtējumu. Savukārt mūsu pašvērtējums nosaka mūsu domas par citiem – apburtais loks! Ārējā pasaule kļūst par mūsu vērtēšanas skalu. Lielu daļu sabiedrības bērnībā dzirdētā kritika un pārmetumi pavada visu turpmāko dzīvi, izpaužoties kā atklāta agresija un negatīvisms vai arī urda cilvēku slēptā veidā, gluži negaidīti un, iespējams, neadekvāti. Ir emocionāla vērtējuma divas puses – uzslava un kritika. Kas liek cilvēkiem intensīvi virzīties uz mērķi? Kas mudina sacensties un uzvarēt? Kādēļ daži cilvēki, cenšoties gūt izcilus panākumus, ilgstoši spēj izturēt lielas grūtības, turpretī citi spēj darīt tikai to, kas ātri un viegli atmaksājas? Un galvenais- kas motivē cilvēkus darīt to, ko viņi dara?
Kā motivēt darbiniekus strādāt produktīvāk un reizē arī kvalitatīvāk, ir ikviena darba devēja uzdevums. Pēc speciālistu teiktā, darbinieki, kuri saņem darba devēja uzmanību un dažādus motivēšanas veidus – prēmijas, papildu brīvdienas vai veselības apdrošināšanu –, ir gandarīti ar darba apstākļiem, cenšas strādāt produktīvi, nevis meklē citas darba iespējas.
Motivācijas procesā ir divas puses: viena, kura tiek motivēta, – darbinieks un otra, kura cenšas motivēt, – vadītājs. Ierasti vairāk tiek runāts par to, kā strādāt ar darbinieku, bet šobrīd daudzi uzņēmumi saprot – lai motivētu darbinieku, pašam vadītājam jābūt motivētam un arī jāprot to darīt.
Salīdzinot ar Eiropas valstu vidējo rādītāju, Latvijas strādājošo piesaistīšanas rādītājs darba vietai ir zemāks un kopumā norāda uz nepieciešamību Latvijas darba devējiem nopietnāk strādāt pie darbinieku motivēšanas un apsvērt tās veidošanas un vadīšanas stratēģiju.
Kas ir motivācija?
Grūti radīt motivāciju, ja pašam tās pietrūkst. Darba motivācija ir funkcija, kas liek padarīt darbu labāk, gūt sekmes, sagādāt prieku sev un citiem, demonstrēt savu varēšanu. Motivācija un pašvērtējums ir savā starpā cieši saistīti. Motivēti darbinieki ir apmierināti ar sevi, un cilvēki ar augstu pašvērtējumu, protams, labāk paveic savu darbu.
Motivēt cilvēku nozīmē palīdzēt viņam sasniegt personisko piepildījumu. Vadītāja uzdevums ir palīdzēt ikvienam komandas darbiniekam noskaidrot, ko viņš vēlas gūt no sava darba.
…
Ikviens no mums gribētu strādāt ar prieku un ir aizdomājies par dažādiem aspektiem, kas šo prieku varētu vairot vai otrādi – mazināt. Līdzīgi arī ikviena organizācija, kurai rūp darbinieku labklājība, ir mēģinājusi izprast, kādēļ daļa strādājošo spēj rast prieku un gandarījumu, veicot savus darba pienākumus, kamēr citi paliek neapmierināti. Viena no visefektīvākajām funkcijām, lai panāktu darbinieku lojālu atdevi darbam ir to motivācija. Vadītājs ir tas, kurš ikdienā motivē darbiniekus. Darbs ar padotajiem darbiniekiem, viņu motivāciju ir nepārtraukts, tas nav vienreizējs pasākums. Darbinieku motivācijai uzņēmumā vajadzētu būt nepārtraukti – sākot jau ar katra darbinieka ienākšanu kolektīvā. Labam vadītājam nemitīgi ir jānodarbojas ar savu darbinieku motivēšanu, tam ir jābūt nepārtrauktam procesam, tikai tad ir iespējams sasniegt gaidīto rezultātu. Diemžēl ne visi vadītāji to prot.
- Darba līgums
- Darba motivācija kā funkcija
- Darba motivācija un samaksas organizācija konkrētā uzņēmumā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Darba motivācija un samaksas organizācija konkrētā uzņēmumā
Referāts augstskolai3
-
Darba līgums
Referāts augstskolai11
-
Motivēšana kā vadības funkcija
Referāts augstskolai13
Novērtēts! -
Motivācija un uzticība organizācijai
Referāts augstskolai18
-
Rīgas Piespiedu darba uzraudzības dienesta darba organizācija
Referāts augstskolai32