Darba motivācija bankā

Pirmais, kas publicēja darbu par vadīšanas teoriju bija F.W. Teilors (1856- 1917). Pamatojoties uz F.W. Teilora teoriju vienmēr var atrast vienu vislabāko veidu, kā paveikt katru uzdevumu. Viņš uzskatīja, ka darbinieka galvenā motivācija ir nauda, ka ar tās palīdzību var pārliecināt darbinieku, ka uzdevums, ir jāveic tieši tā kā norādīts izsniegtajā instrukcijā.
Pirmās korekcijas šajā teorijā ieviesa 1920.- 1930. G. Howthornas pētījumi. Šo pētījumu cēlonis bija uzņēmuma General Electric vēlme noskaidrot, kā pārdot vairāk elektrisko kvēlspuldžu. Howthornas pētījumi tika veikti vairākus gadus, pētījumi tikai veikti četrās stadijās, un aptvēra vairāk kā 20 000 strādnieku. Datu apjoms par šo pētījumu bija tik apjomīgs, ka nav izpētīts galēji vēl šodien un tiek pieļauts, ka tas nekad netiks izdarīts. Pētījuma rezultāti nedeva pieradījumus, ka pastāv tieša korelācija starp vidi, kurā strādnieki strādā un viņu motivāciju strādāt ražīgāk.
Hawthornas eksperimentu rezultāti lika pievērsties starppersonu saskarsmes aspektu kā motivācijas vicinātāju pētījumiem, jo tie atklāja, ka viens no motivācijas rosinātājiem ir vadītāju interese par strādniekiem un viņu vajadzībām. „Zinātniskā vadīšana” tik viegli nepameta skatuvi; joprojām mēs sastopamies ar uzskatiem, ka motivācija darbā ir saistīta ar efektīvām sistēmām un tehnoloģijām.1…