Darba līgums ir rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku. Darba līguma saturs ir raksturots likumā. Darba līgumu noslēgšanas, izbeigšanas un grozīšanas kārtību nosaka darba likumdošana, - tur arī ir raksturots šā līguma raksturs un puses. Puses darba likumdošanā ir darba devējs un darbinieks. Darba likumdošana ar darba līgumiem saistītajos jautājumos ir attiecināma un obligāta visiem darba devējiem, neatkarīgi no uzņēmuma tiesiskā satura un uzņēmuma formas. Tieši tāpat šie noteikumi ir attiecināmi uz ārzemju uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību Latvijā.
Darba līguma saturā ir ietverts konkrētā darba raksturojums, pienākumi darbiniekam ievērot iekšējās kārtības noteikumus un darba devēja rīkojumus. Savukārt darba devēja pienākumi ir nodrošināt darbiniekiem atbilstošus darba apstākļus, darba samaksu, darba drošību, darba aizsardzību utt. Pieņemot darbā, likums nosaka garantijas un aizliedz ierobežot personas tiesības.
1992 gadā Ministru kabinetā tika apstiprināts darba līguma paraugs, kurš gan ir tīri rekomendējoša rakstura, bet darba līguma veidlapu izgatavošanu nodrošina paši darba devēji.
Darba līguma noslēgšana
Saskaņā ar Darba likumu kodeksa (DLK) 19. pantu , pieņemšana darbā notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu. Darba līgumu sastāda divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs – pie darbinieka. Šeit var atzīmēt, ka darba līgumi jāslēdz tikai ar tiem darbiniekiem, kuri tika pieņemti darbā pēc 1993. gada 28. aprīļa. Pirms šī datuma pieņemtie darbinieki turpina strādāt uz darba grāmatiņu un rīkojumu pamata. Šajā gadījumā tikai pēc darba devēja un darba ņēmēja abpusējas vienošanās ir iespējams noslēgt darba līgumu, bet ar nosacījumu, ka tiks atrunāti tieši tie pienākumi, kurus darbinieks darīja līdz šim, kā arī līgumā ir jānorāda, kad tieši darba attiecības tika uzsāktas.…
