1.1. Mazo uzņēmumu darbības specifika.
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša un sistemātiska ekonomiska darbība, kas vērsta uz preču ražošanu un kapitāla ieguldīšanu, realizācijas darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu ar nolūku gūt peļņu [ 3;5].
Mazie uzņēmumi ir tirgus ekonomikas svarīgākie elementi, kā arī dinamiskākā un elastīgākā uzņēmējdarbības forma. To dibināšana veicina preču ražotāju un pakalpojumu uzņēmumu konkurences rašanos un tirgus attiecību attīstību. Salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem tie ir spējīgi ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, pārveidot produkcijas sortimentu, nodrošināt augstu efektivitāti un kompensēt izdevumus, kas rodas pārveidojot ražošanu.
Mazus uzņēmumus var veidot uz jebkura īpašuma formas bāzes un var veikt jebkuru likumdošanā atļauto uzņēmējdarbību.
Visbiežāk uzņēmuma lielums ir atkarīgs no tā, cik daudz strādājošo ir šajā uzņēmuma nodibināts. Piemēram, ASV par ļoti mazo uzņēmumu visās ražošanās nozarēs, izņemot apstrādājošo rūpniecību, uzskata uzņēmumus, kur strādnieku skaits ir līdz 20 cilvēkiem; par mazo uzņēmumu - līdz 100 cilvēkiem; par vidējo uzņēmumu - līdz 500 cilvēkiem; par lielo uzņēmumu - vairāk kā 500 cilvēkiem. Bet apstrādājošā rūpniecībā par mazo uzņēmumu uzskata uzņēmumus, kur ir nodarbināts līdz 500 cilvēkiem.
Pēc ES Eiropas komisijas pieņemtas definīcijas par mazu uzņēmums tiek uzskatīts tad, ja strādājošo skaits ir līdz 49 darbiniekiem, gada apgrozījums nepārsniedz 7 milj. ECU un kopējie aktīvi nepārsniedz 5 milj. ECU.
Jāatzīmē, ka ES spēkā esošo MVU definīciju pašreiz lieto vienīgi statistikas informācijas jomā. Pašreiz pieejamā informācija par MVU skaitu un īpatsvaru pārsvara tiek sniegta pēc vienkāršotas Ekonomikas Ministrijas MVU definīcijas, kurā ir teikts, ka mazie uzņēmumi ir uzņēmumi ar darbinieku skatu līdz 49 cilvēkiem.
…
