Savā darbā darba līgumu aplūkošu kontekstā ar saistību tiesībām, t.i. arī plašākā nozīmē nekā tikai tas ir uzverams ar Darba likuma palīdzību. Ar šī darba palīdzību vēlos uzzināt vairāk par darba līgumu un kādu iespaidu uz šo līgumu atstāj Civillikums ar savām vispārīgajām tiesību normām un kādu iespaidu atstāj speciālie normatīvie akti kā, piemēram, Darba likums.
Liekas, ka daudz praktiķu un nemaz nerunājot par darbiniekiem, kuriem nav juridiskā izglītība, neaizdomājās par Darba likuma saistību ar Civillikuma saistību tiesību daļu. Darba līgums ir ļoti populārs līguma vieds, kuru reglamentē gan Civillikums, gan arī speciālie normatīvie akti, piemēram, Darba likums. Šo abu iemeslu dēļ uzskatu, ka darba līgums ir aktuāla tēma ne tikai tiem, kas strādā saistībā ar šo jomu, bet arī priekš visiem pārējiem, kas uztur darba tiesiskās attiecības.
Darba struktūrā par pamatu ņēmu galvenās lietas, kas saistās ar līgumu kā tādu – tā jēdziens, forma, līguma slēdzēju puses, līguma sastāvdaļas, tā grozīšana un izbeigšanās, spēkā neesamība. Darbs pamatā ir balstīts uz diviem normatīvajiem aktiem – Civillikuma saistību tiesību daļu un Darba likumu, kā arī darbā izmantoti dažādu autoru komentāri par šiem minētajiem likumiem.
Darba līguma mērķis ir darba veikšanu vispār, pakļaujoties darba devēja uzdevumiem un rīkojumiem, kas neizslēdz arī konkrēta rezultāta sasniegšanu. Darba devējs un darbinieks savstarpējās attiecības nodibina ar daba līgumu (Darba likuma 28. pants).1
Jebkura vienošanās starp darbinieku un darba devēju ir līgums.2
Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.…
