Darba līguma noslēgšana un izbeigšanās

Darba likums nosaka, ka darba tiesiskās attiecības regulē:
• Latvijas Republikas Satversme;
• Starptautiskās tiesību normas;
• Darba likums;
• Normatīvie akti;
• Darba koplīgums;
• Darba kārtības noteikumi.
Lai piemērotu šīs normas jāizmanto normatīvo aktu hierarhija, kuras priekšgalā atrodas Satversme, un tad seko likumi (arī Saeimas akceptētās starptautiskie noteikumi un Ministru Kabineta noteikumi ar likuma spēku), Ministru Kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi.
Izmantojot Latvijas Republikas normatīvos aktus vat izšķirt sekojošas darba līguma būtiskās sastāvdaļas:
• Līgums ir vienošanās par zināma darba samaksu (Latvijas Republikas Civillikuma 2178. pants);
• Vienošanās ir par zināmu atlīdzību (Latvijas Republikas Civillikuma 2178. pants);
• Darbinieka pienākums pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (Latvijas Republikas Civillikuma 2183. un 2182. pants);
• Darba devēja pienākums nodrošināt pienācīgus darba apstākļus (Latvijas Republikas Civillikuma 2187. pants)
• Līguma rakstiska sastāvdaļa (Latvijas Republikas Civillikuma 1483. pants).
Apvienojot būtiskās sastāvdaļas vienā var dot sekojošu darba līguma definīciju:
Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt zināmu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus atbilstoši spēkā esošām tiesību normām, darba koplīgumam un pušu nolīgtajam (Autoru kolektīvas prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. LR Civillikuma komentāri. Saistību tiesības).

…