Ievads
Darba līgums nodrošina likumdošanā noteiktās darbinieku tiesības un sociālas garantijas. Ja nav noslēgts darba līgums ar darba devēju, darbinieks nevar aizstāvēt savas tiesības. Darba līguma noslēgšana veido pamatu savstarpējām tiesībām un pienākumiem, kas ir stabilitātes garants gan darbiniekam, gan darba devējam. Ja ir noslēgts darba līgums, darbiniekam jābūt iespējai to arī izbeigt.
Darba līguma uzteikuma aktualitāte parādās tajā ziņā, ja darbinieku neapmierina esošais atalgojums vai darba apstākļi, vai vienkārši darbiniekam tas vairs neinteresē, tad viņš var izbeigt darba līgumu, pamatojoties uz darba likumu, kā arī uz darba līgumā atrunāto. Pašreiz Latvijā mainīt darbus ir diez gan aktuāli, lielākoties mazā atalgojuma dēļ. Savukārt padomju laikos darbu bieži nemainīja, kaut arī atalgojums nebija liels. Bija pavisam cits režīms (totalitārisms), un citas prioritātes. Protams, nauda bijusi nepieciešama vienmēr, bet padomju savienībā bija svarīgi, lai darbs vispār būtu.
Darba tiesības ir ļoti plašs tiesību virziens, tāpēc kursa darba autors sašaurina tēmu uz „darba līguma izbeigšana pēc padomju tiesībām”.
Kursa darba mērķis ir izpētīt darba līguma izbeigšanu pēc padomju tiesībām. Autors sadala mērķi apakšmērķos: 1) darba uzteikuma vēsture Latvijā līdz padomju laikiem; 2) darba uzteikums pēc administrācijas iniciatīvas; 3) citi darba uzteikuma pamati.
Darba tiesības ir ļoti plašas un tās ir pētījuši daudzi juridisko zinātņu doktori profesori. Kursa darba autors izmantoja Visvara Millera un Edgara Meļķiša grāmatu „Padomju tiesības”. V. Millera un E. Meļķiša grāmatā ir izklāstīts plašs valsts un tiesību jautājumu loks, proti, arī darba tiesības. Viņu grāmatā darba tiesības aplūkotas no darba līguma noslēgšanas līdz darba līguma izbeigšanai, kā arī darba strīdu izskatīšana un darba laiks un atpūtas laiks, darba aizsardzība, garantijas un kompensācijas.
Vēstures zinātņu doktors Jānis Zutis izpētījis 1817. gada Kurzemes un 1819. gada Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likumus. Savā pētnieciskajā darbā „Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumi XIX gadsimta sākumā (1804–1819)” B. Ābers izskaidro likumu būtību un dod savus komentārus par likumā esošajām normām un reālo situāciju par saistībām, kas bija 19. gadsimtā.
Asoc. prof., Dr. iur Jānis Lazdiņš ir pētījis darba tiesību pirmsākumus Latvijā, kas atspoguļojas viņa grāmatās: „Latvijas privāttiesību raksti” un „Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.)”.
Lai izpētītu kursa darba tēmu, autors izmantoja šādas pētnieciskās metodes: vēsturisko pētniecisko metodi un salīdzinošo pētniecisko metodi. Ar vēsturisko pētniecisko metodi kursa darba autors izpētīja, kā radās darba tiesiskās attiecības Latvijas teritorijā, kādi normatīvie akti tika izdoti, lai Kurzemes un Vidzemes zemnieki būtu brīvlaisti, kā zemnieku brīvlaišanas likumi ietekmēja turpmākās zemnieku saistību attiecības, kāda veida darba līgumi pastāvēja izrietot no Baltijas vietējo civillikumu kopojuma un kādi bija šo darba līgumu izbeigšanas pamati.
Salīdzinošā pētnieciskā metode tika izmantota plašāk nekā vēsturiskā pētnieciskā metode. Ar šo metodi kursa darba autors salīdzināja Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Darba likuma kodeksa (LPSR DLK) darba līguma izbeigšanas pamatus ar Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas Darba likumu kodeksā (KPFSR DLK) ietvertajiem izbeigšanas pamatiem. Tika izpētīts, kādas normas tika ietvertas katrā no kodeksiem, un salīdzināts to formulējums un terminoloģija. Salīdzināšanas rezultātā tika konstatēts, cik bija KPFSR DLK darba līguma izbeigšanas pamatu, cik LPSR DLK darba līguma izbeigšanas pamatu pirms un pēc tā grozīšanas.
…
