Darba likuma 18.pants deklarē, ka darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu un jebkura vienošanās starp darbinieku un darba devēju ir līgums . Arī tajos gadījumos, ja vienošanās starp darbinieku un darba devēju ir notikusi mutiski un darbinieks darbu ir uzsācis, jāuzskata, ka starp darbinieku un darba devēju pastāv tiesiskas attiecības un jebkura no pusēm var prasīt, lai otra puse noslēdz rakstisku līgumu, kā to nosaka Civillikuma 1485.p., kurā teikts, “Ja starp tāda darījuma dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskajiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu.” un darba likuma 41.p. 1.d., kurā noteikts “Ja noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā”.
Darba likuma 40.p.1.d nosaka, ka darba līguma forma ir rakstveida darba līgums.
Ja darbinieks bez rakstveida darba līguma noslēgšanas ir pildījis savus pienākumus, var rasties situācija, kad darba devējs ar darbinieku ir vienojušies par pienākumiem un atalgojumu, bet noteiktu apstākļu dēļ līgums netiek noslēgts rakstveidā un darbinieks pienākumu pildīšanu neuzsāk Šādā situācijā atbildi sniedz Civillikuma 1475.p. ,kas nosaka: ”Darījuma formas neievērošana tādos gadījumos, kad formu prasa likums vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu darba darījumu par spēkā neesošu. Iepriekšējām norunām, kas tādos gadījumos notiek starp līdzējiem nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un to ietērpšanai attiecīgā formā katram līdzējam ir tiesība no tām vienpusēji atkāpties”. Šeit citēto pastiprina arī Civillikuma 1484.p.: ”Ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīgā akta taisīšanas nav spēkā.” Tas nozīmē, ka situācijā, kad darba devējs ar darbinieku ir vienojies par veicamo pienākumu apjomu un atalgojumu, darbs nav uzsākts un rakstveida līgums nav noslēgts, abas puses-gan darbinieks, gan darba devējs- var vienpusēji atkāpies no iepriekš norunātā.
…