Katrs mēs vēlamies atpūsties, tikai kā zināt, vai mums tiek piešķirts pietiekami daudz laika atpūtai. Vai tā mums nav par īsu, vai par garu, vai atvaļinājums nav par garu, vai tā rezultātā nesamazinās algu? Ir daudzi jautājumi saistībā ar atpūtu un brīvo laiku, jo cilvēki nezina savas tiesības. Šajā darbā aplūkošu tādas lietas kā:
pārtraukumu atpūtai un ēšanai;
nakts atpūtu;
brīvdienām;
atvaļinājumiem: ikgadējiem, papildu un mācību.
Atpūtas laiks ir laika periods, kurā darbiniekam pēc likuma, līguma vai iekšējās darba kārtības nav jāstrādā.
Izšķir šādus atpūtas laika veidus:
pārtraukums atpūtai un ēšanai;
nakts atpūta;
iknedēļas atpūta (brīvdienas);
svētku dienas;
atvaļinājums.
Katrā 8 stundu darba dienā ir jābūt ne mazāk kā 1 stundas pārtraukumam, kurā darbiniekam ir tiesības atstāt darba vietu. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. [1;30]
Tā ir noteikts likumā, bet ne vienmēr darbinieki to ievēro – viņi šo vienas stundas pārtraukumu var izmantot lietderīgi. Piemēram, mājsaimnieces, atnākot mājās, var uzkopt māju, mazgāt veļu, utt. Darba laikā tas viņām skaitās pārtraukums, lai gūtu spēkus tālāk strādāšanai.
Bet, ja darba devējs un darbinieks ir vienojušies par pārtraukumu, kura laikā nevar atstāt darba vietu (nepārtraukti strādājošos uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās), tāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā. [1;31]
Tagad pastāstīšu par katru no atpūtas laika veidiem.…