IEVADS
Temata aktualitātes pamatojums: lai darbinieks būtu apmierināts ar savu darbu, viens no priekšnoteikumiem ir būt apmierinātam ar atmosfēru, mikroklimatu darba kolektīvā. Tāpat nozīme tam, lai darbinieks justos darbā labi, ir tam, kādas ir viņa attiecības ar vadību, vai tajās nav kādu nesaskaņu, vai šīs nesaskaņas nav visam kolektīvam ar vadību utt. Lai arī šodienas darba tirgū ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts tieši darbinieku ar darbu apmierinātības jautājumam, tomēr, kā rāda gan paša autora pieredze, gan arī citu pieredze, darba konflikti joprojām pastāv. Bieži vien gadās, ka it kā nenozīmīgs konflikts pāraug vispārējā nepatikā pret darbu un darbinieks ir spiests mainīt darba vietu, kas nereti rada sarežģījumus gan pašam darbiniekam gan vadītājam- darbiniekam jāmeklē jauns darbs, jāadaptējas jaunajos apstākļos utt., savukārt darba devējam jāaizpilda iztrūkstošā darbinieka darba vieta, kas arī ir samērā sarežģīts un laikietilpīgs process, jo jāveic darbinieku meklēšana, atlase, pieņemšana darbā utt. Tieši tāpēc, darba vadītājam ir ļoti būtiski jebkādus konfliktus atrisināt jau to sākumposmā. Vēl jo vairāk uzmanība jāvērš uz konfliktu atrisinājumu tad, ja konflikts izvērsies starp visu kolektīvu un darba vadītāju, jo, papētot tiesu praksi Latvijas tiesās, var secināt, ka darba konflikti nereti ir iemesls tiesu procesiem.
Darba mērķis-apzināt darba konfliktu jēdzienu, būtību, tipus un veidus, biežākos cēloņus un to iespējamos atrisināšanas veidus.
Darba mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi:
1) Apzināt teorijas nostādnes apskatāmās tēmas ietvaros;
2) Izdarīt secinājumus un virzīt priekšlikumus.
Literatūras un avotu grupu uzskaitījums: speciālā psiholoģijas un vadības literatūra, pētījumi, kas līdz šim veikti un interneta resursos pieejamā informācija.
Pētījuma metodes: statistiskās analīzes metodes: salīdzināšana; grupēšana.
Darba hipotēze: jebkuru darba konfliktu var atrisināt, ja pārzina to risināšanas veidus, tādējādi, katram no konflikta veidiem piemērojot visoptimālāko risinājuma veidu.
…
