Komunikācija starp darba devēju un darba ņēmēju sākas jau ar iesniegto dokumentu starpniecību (CV), bet vienīgi darba intervijā ir iespējams pārliecināties par darba ņēmēja reālajām saskarsmes spējām un darba devēja pārstāvētās organizācijas komunikācijas kultūru. Šelija Bērta uzsver trīs svarīgākās lietas, kas tiek vērtētas kandidātā: saskarsmes māksla, prasme parādīt sevi, kā arī motivācija. (Š.Bērta, 1993) Lai gan darba intervijām caurmērā ir līdzīga struktūra, tomēr gan darba devējam, gan darba ņēmējam ir jāsagatavojas darba intervijai un jāpiedomā pie daudziem aspektiem, ko autore uzskaitīs darba gaitā.
Pēc autores domām, darba intervija sākas no brīža, kad tiek veikta atbilstošu darbinieku atlase. Darba devējam jāpārzina ne tikai kādu kvalifikāciju un prasmi viņš vēlas no pretendenta, bet arī jāapzina cilvēka iespējamā rīcība, spējas un vajadzības, līdz ar to potenciālajam darba devējam ir jābūt īpaši sagatavotam, lai pretendents intervijas laikā būtu atklāts un gatavs sniegt vajadzīgo informāciju. Pēc konkrētās organizācijas darba interviju norises stila var spriest arī par pašu organizāciju, respektīvi – par komunikācijas procesiem un darbinieku savstarpējām attiecībām tajā.
Interviju var iedalīt vairākās fāzēs: sasveicināšanās, vispārīgo jautājumu daļa, specifisko jautājumu daļa, informācijas detalizācija un nobeigumā - laiks, kad jautājumus, var uzdot intervējamais. Intervētājs runā aptuveni tikai 20-30% no sarunas laika, intervējamajam jāspēj runāt 70-80% no dotā laika. (R.Džeja, 2005) Citiem vārdot sakot, darba intervija ir daudzveidīgas komunikācijas laiks, kad gan darba devējam, gan potenciālajam darbiniekam jāpiedomā gan pie verbālās, gan neverbālās komunikācijas, gan pie pirmā iespaida radīšanas, gan ķermeņa valodas un citiem aspektiem. …
