SECINĀJUMI
Lai arī pēc anketēšanas rezultātu apkopošanas redzams, ka darba devēji tomēr iegulda savus līdzekļus darbinieku cilvēkkapitālā, dažādu citu avotu analīze ne vienmēr norāda uz to.
Lielākās problēmas ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir naudas līdzekļu trūkums, kā arī demogrāfiskās problēmas – ārpus Rīgas, kur dažādi uzņēmumi ir daudz vairāk kā reģionos, šie ieguldījumi ir maz vai praktiski nepastāv. Problēmas rada arī izglītības sistēma, kura Latvijā ir salīdzinoši šaura spektra. Lielākoties nepieciešamo zināšanu ir jāapgūst dažādos atsevišķos kursos, kam trūkst līdzekļu. Latvijā ir vajadzīga ne tikai izglītības reforma, bet arī valsts iesaistīšanās, lai uzņēmēji arī turpinātu ieguldījumus, kā arī to sekmēšanu. Šobrīd situācija ir tāda, ka valsts politika vairāk bremzē nekā sekmē ieguldījumus cilvēkkapitālā.
Ieteicamais risinājums būtu rūpīga izglītības sistēmas reformas izveide, kas sekmētu jaunu izglītības programmu veidošanos, lai nākotnē Latvijā būtu kvalificētāki darbinieki. Varētu arī izveidot dažādus kursus, kas būtu pieejami ne tikai augstskolu audzēkņiem, bet arī citiem interesentiem. Šobrīd šādu kursu ir maz, un pārsvarā saistīti tikai ar valodu vai datorprasmju apguvi.
Ja izveidotu izglītības programmas, kurās mācītu pelnīt naudu, nevis tikai būt darbiniekam, tas sekmētu ne tikai valsts ekonomisko situāciju bet dotu savu artavu arī ieguldījumiem cilvēkkapitālā – izglītībā un citās darbinieku motivējošās aktivitātēs un tad tad nepietrūktu līdzekļu.
…