Nu jau vairākus mēnešus temats „bezdarba pieaugums” pieder plašsaziņas līdzekļu ziņu ikdienai. Arvien biežāk darba devēji par izdevīgāko krīzes radīto grūtību pārvarēšanas veidu izvēlas darbinieku atlaišanu. Palielinoties atlaisto darbinieku skaitam, pieaudzis arī Valsts darba inspekcijā (VDI) iesniegto sūdzību skaits, kurās tiek pieprasīts izvērtēt darba uzteikuma pamatotību. Risks zaudēt darbu pastiprina nepieciešamību būt informētam par darba devēju un ņēmēju tiesībām un pienākumiem. Šajā referātā galvenokārt tiks apskatīti darba devēja pienākumi un tiesības pret darba ņēmējiem, juridiskās un sociālās sekas darba devējam, ja darbinieks tiek nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma, kā arī ieteikumi, kas veicinās darba devēja un darbinieka sociālo un ekonomisko sadarbību, palīdzēs aizsargāties no nepamatotām sūdzībām un tiesas procesiem.
Tirgus ekonomikā ir daudz sociālo problēmu, kuras tirgus pašregulēšanās mehānisms nevar atrisināt, tāpēc nepieciešama valsts regulējošā iedarbība, ko valsts veic ar likumdošanas starpniecību. Latvijas Republikas darba likumdošanas galvenie akti ir Darba likums un akti, kas regulē darba attiecības, tāpat arī Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un citi normatīvie akti, kurus arī izmantošu kā pamatu referāta mērķa sasniegšanā par darba devēja tiesībām un pienākumiem, kā arī pieejamās grāmatas, kas attiecas uz visiem darba devējiem un darba ņēmējiem Latvijas Republikā. Civillikums darba tiesībās ir piemērojams kā vispārējo tiesību avots, bet Darba likums kā speciālās darba tiesību normas. Likums uzsver darba tiesību saistību ar civiltiesībām, piemēram, arī jautājumā par darbinieka civiltiesisko atbildību, nosakot kopparādnieku solidāro atbildību par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem. …
