Jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, ir aktuāli vai ikkatram Latvijas iedzīvotājam, jo gandrīz ikviens no mums ir iesaistīts šajās attiecībās – kā darba devējs vai kā darba ņēmējs. Šajā darbā apskatīšu jebkuram darba attiecību dalībniekam svarīgu jautājumu – drošība un veselības aizsardzība darba vietā.
Visās ES valstīs ir likumdošana, kas paredz pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai, lai uzlabotu drošības un aizsardzības kvalitāti darbavietā. Darbinieku drošību un veselības aizsardzību nodrošinošie tiesību akti ir balstīti uz Eiropas direktīvām, kas nosaka darba devēju un darba ņēmēju pamatpienākumus, kuri ietver visa veida riska faktoru novēršanu un katru drošību vai nozari, kurā pastāv šādi riska faktori. Šie tiesību akti ir paredzēti, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī lai palīdzētu novērst arodapdraudējumus. Katrs darba devējs ES ir atbildīgs par veselības un drošības nodrošināšanu savā uzņēmumā, kā arī par atbilstošu pasākumu veikšanu, proti, pietiekamu resursu pieejamības nodrošināšanu, riska faktoru novērtējumu, darbinieku informēšanu apmācību un konsultēšanu.
ES dalībvalstu tiesību sistēmas, kas attiecas uz drošību un veselības aizsardzību darbā, stipri atšķiras un ir jāuzlabo. Valstu tiesību akti šajā jomā bieži ietver tehniskas instrukcijas un pašregulācijas standartus, kas var radīt atšķirīgu drošības un veselības aizsardzības līmeni un pieļaut konkurenci uz drošības un veselības rēķina. Nelaimes gadījumu darba vietās un saslimšanu ar arodslimībām joprojām ir pārāk daudz, tāpēc jāievieš, kā arī jāuzlabo aizsargpasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un veselību un paaugstinātu aizsardzības līmeni. Ar šādu mērķi ir izdota Padomes Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā.…
