Ievads
No vienas puses darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, dod iespēju būt ekonomiski neatkarīgam, pozitīvi ietekmē psihisko un fizisko veselību, veicina sociālo labklājību. Bet no otras – darba vide ievērojami ietekmē bioloģisko procesu norisi cilvēka organismā un tādējādi tieši var ietekmēt darbinieka drošību, veselību un darba spējas. Savukārt labas darba spējas nodrošina ne tikai katra cilvēka indivīduālo labklājību, bet arī sabiedrības kopumā. Kā rada prakse, sliktas vai nepietiekamas darba spējas ne tikai ievērojami samazina darba kvalitāti un produktivitāti, bet arī palielina nelaimes gadījumu un ārkārtas situāciju risku, kurām var būt pakļauti ne tikai paši darbinieki, bat arī citi cilvēki. Tāpēc, ņemot vērā gan jaunākos tehniskos risinājumus, gan arī preventīvo principu, kas izriet no Darba aizsardzības likuma un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā, īpašu uzmanību šobrīd prasa pievērst darba vides riska novēršanas joma. Kā liecina statistika, darba vides riska faktori ir sastopami visās tautsaimniecības nozarēs un var ietekmēt lielu skaitu nodarbināto. Ir grūti iedomāties kādu darbu, kuru veicot, uz nodarbinātā drošību un veselību, neiedarbojas neviens darba vides riska faktors. Tā kā darba vidi nav iespējams uzturēt bez riska faktoru ietekmes, tāpēc to samazināšana un kontrole ir katra darba devēja pienākums, bet preventīvo pasākumu izvēle un to veikšana izvērtējama, ņemot vērā darba vides riska lielumu, uzņēmuma finansiālas iespējas un attiecīgo pasākumu piemērotību attiecīgā uzņēmumā. Šī pētījuma ietvāros tiks apskatīti dažādi darba apstākļu aspekti, darba vides faktori, kas var ietekmēt darbinieku drošību un veselību darbā, kā arī dots ieskats attiecībā uz risku novērtēšanu un preventīvo pasākumu organizēšanu.
Viens no pētījuma uzdevumiem ir veikt analīzi par attiecībām starp veselību un darbu un noskaidrot kādas metodes jāpielieto, lai to novērstu. Šī uzdevuma veikšanai, autoresprāt, jau iepriekš nepieciešams iepazīties ar darba un veselības jēdzieniem. Tiks veikta arī svarīgāko nozares politikas dokumentu analīze, vērtējot esošās situācijas atbilstību tajos noteiktajiem attīstības virzieniem. Tiks sniegts apkopojums par to, kā Latvijā ir veicies ar šajos politikas dokumentos noteikto uzdevumu izpildi un kā ir izdevies iedzīvināt šo dokumentu prasības praksē, kā norisinās sociālais dialogs un kādi ir jomas tālākie attīstības ceļi.
…
