Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem.
Nodarbinātības politika attiecās ne tikai uz bezdarba jautājumiem, bet arī uz tādām jomām, kā minimālā alga, darba aizsardzība, aktīva piedalīšanās darba tirgū, darba tiesiskās attiecības un darba drošība.
Pastāv divi plašāk izplatīti veidi kā gūt ieņēmumus. Viens no tiem ir veikt uzņēmējdarbību, bet otrs – strādāt pie uzņēmēja, un saņemt darba samaksu par savu darbaspēju pārdošanu.
Pamats darba attiecību veidošanai ir darba likums, kas reglamentē arī pamatnormas darba samaksas aprēķināšanai. Darba likums nosaka, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Pētījuma objekts ir darba samaksa, kas ir svarīgs uzņēmumu un organizāciju izmaksu postenis. Tāpēc sakārtota darba samaksas noteikšana un tās uzskaite ir aktuāls katra uzņēmuma un organizācijas jautājums.
Tāpat šī tēma ir aktuāla, jo skar gandrīz visus darbaspējīgā vecumā esošus cilvēkus un ne tikai tos. Šīs grāmatvedības atzarojums skar vislielāko daļu valsts iedzīvotāju. Darba algas aprēķināšanas pamatus būtu jāzina pat tai sabiedrības daļai, kurai nav nekāda sakara ar grāmatvedību un tās darbu. Neko nezinot par darba algas aprēķināšanu, cilvēks riskē būt apkrāpts, vai arī vienkārši neprofesionāla grāmatveža kļūdas dēļ zaudēt daļu no saviem ienākumiem. Tāpēc grāmatvedim ir jābūt kompetentam šajos jautājumos.…