Darba samaksa kā sociāla parādība ir analizējama no dažādiem viedokļiem. Viens no tiem raksturo darba algu, kā maksu par darbaspēka pakalpojumiem (samaksa par cilvēka spēju un prasmju izmantošanu noteiktā laika periodā), ko var atļauties darba devējs produkcijas ekonomiskās ražošanas procesā. Darba samaksas līmeni nosaka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība. Darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no pieprasījuma pēc produktiem un pakalpojumiem (vispārējās ekonomiskās situācijas valstī), kā arī darba ražīguma. Darba produktivitāte savukārt ir atkarīga no tehnoloģijām, dabas resursiem, darbaspēka kvalitātes, pārvaldes un organizācijas. Darbaspēka piedāvājumu nosaka iedzīvotāju skaits noteiktās vecuma grupās, likumdošana un alternatīvie ienākumu avoti, piemēram, šobrīd tās ir iespējas strādāt ārzemēs, pensiju un pabalstu līmenis u.c.
Darba samaksa ir viens no aktuālākajiem jautājumiem mūsdienu sabiedrībā, kas interesē ikvienu darbinieku un darba devēju, kā arī valsti, kurai ir noteikti pienākumi attiecībā uz darba samaksas regulēšanu. Viens no valsts pienākumiem ir pakāpeniski uzlabot iedzīvotāju sociālo situāciju un veicināt augstāku dzīves līmeni sabiedrībā, līdz ar to jānodrošina pietiekamu minimālo darba algu. Darba samaksai jāgarantē strādājošajiem un viņa ģimenei pienācīga iztika. Valsts uzdevums ir nodrošināt publiskajā un privātajā sektorā labvēlīgus un drošus darba apstākļus, kā arī taisnīgu darba samaksu, kas tiek panākts ar efektīvu likumdošanu, sociālo politiku un pieejamu kompetentu iestāžu darbību, kur indivīds var vērsties tiesību pārkāpuma gadījumā.
Šo referāta tematu izvēlējos tāpēc, ka tas dos priekšstatu par darba algas veidošanos, kā arī par dinamiku Latvijā, kas man kā potenciālajam darbiniekam ir ļoti aktuāli. …