Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:299143
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.11.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Darba algas teorētiskie aspekti    4
1.1.  Darba algas veidošanās    4
1.2.  Darba algas būtība un veidi    5
1.3.  Darba algas aprēķins    9
1.4.  Darba algu ietekmējošie faktori    10
2.  Darba alga Eiropas Savienības valstīs un Latvijā    13
2.1.  Darba algas līmeņa analīze Eiropas Savienības valstīs    13
2.2.  Darba algas līmeņa analīze Latvijā    14
3.  Aptauja, tās analīze un salīdzinājums    20
3.1.  Aptaujas rezultāti un to analīze    20
3.2.  Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem    23
  Secinājumi un priekšlikumi    26
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    27
  Pielikums    29
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
1. Darba alga veidojas no pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības, šo mijiedarbību krustpunktā darba devēju un strādājošo intereses sakrīt.
2. Darba algu ietekmē trīs galvenie faktori: ieguldījums nodarbinātā indivīda īpašības, uzņēmuma līmenis un tā lielums un faktori, ko darba ņēmējs nevar ietekmēt, kā piemēram, dzimums, vecums, likumdošana u.c.
3. Latvija ir vienīgā Eiropas savienības valsts, kurai 2019. gadā nepieauga minimālā mēneša darba alga, kas pašlaik ir 430 eiro.
4. Darba alga sabiedriskajā sektorā, skatoties no 2014. gada, ir lielāka kā privātajā sektorā, tomēr šo sektoru darba algu starpība ar katru gadu samazinās.
5. Aptaujas rezultātos darba alga sabiedriskajā sektorā ir par 8,9% mazāka kā privātajā sektorā, kas, pēc autores domām, salīdzinot ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, parāda, ka privātajā sektorā tiek vairāk dota nauda “aploksnēs”.
6. Vislielākās darba algas ir finanšu un apdrošināšanas darbības veidā (vidēji 2243 eiro mēnesī), tomēr šajā darbības veidā ir vislielākā darba algu nevienlīdzība starp dzimumiem – sievietes saņem par 38,7% mazāk nekā vīrieši.
7. Darba algu daļēji ietekmē statistiskais reģions, ir jāņem vērā darba ņēmēja izglītības pakāpe un darbības veids, kurā strādā, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes datu un aptaujas rezultātu nevienlīdzība.
8. Darba ņēmējiem, kuri piedalījās aptaujā, ar augstāko izglītības pakāpi ir lielākas darba algas nekā darba ņēmējiem ar pamata (par 18%) vai vidējo izglītības pakāpi (par 68%).
9. Gan Centrālās statistikas pārvaldes datos (1178 eiro), gan aptaujas rezultātos (1649 eiro) vecuma grupai no 25 līdz 29 gadiem ir lielākās algas nekā pārējām vecuma grupām.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties