Darba aizsardzība (angl. labour defence) ir normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā. Darba aizsardzības normas ir ietvertas LR 14.05.1993. likumā “Par darba aizsardzību” un Latvijas Darba likumu kodeksā (LDLK), darba koplīgumos un darba kārtības noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos. LDLK paredzētas papildgarantijas jauniešu un sieviešu darba aizsardzībai, darba devēju un amatpersonu atbildība par darba likumdošanas un darba aizsardzības normu neievērošanu. Par darba aizsardzības normu pārkāpumiem paredzēti disciplinārsodi, administratīva, materiāla un krimināla atbildība. [5. 53.lpp.] Ar 2002.gada 1.janvāri stājies spēkā Darba aizsardzības likums (DAL) un 2002.gada 1.jūnijā stāsies spēkā jaunais Darba likums (DL), līdz ar to attiecīgie iepriekšējie normatīvie akti zaudēs savu spēku. MK līdz 2002.gada 30.jūnijam izdos DAL pantos minētos noteikumus. Tāpēc šajā darbā ir pamatā izmantoti tieši šie normatīvie akti. Bez tam, lai labāk izprastu darba aizsardzības būtību, tās nozīmīgumu mūsdienās, jāņem vērā arī starptautiskās prasības šajā jomā. Tas ir īpaši svarīgi tagad, kad Latvija uzsākusi virzību uz dalību starptautiskajās organizācijās, un, neapšaubāmi, tas liek arī akceptēt to tiesiskos principus. Līdz 2002.gada 17.janvārim Latvija ir noslēgusi vai pievienojusies aptuveni 558 dažādiem starptautiskajiem līgumiem. Tas apliecina, ka Latvijas Republika strauji integrējas starptautiskajā sabiedrībā un ir atguvusi pilntiesīgu vietu starptautiskajās attiecībās, vienlaikus apņemoties ievērot starptautiskās saistības. Bez tā nav iedomājama Latvijas turpmākā integrācija starptautiskajā sabiedrībā.…