Darba aizsardzības galvenais uzdevums ir noteikt tiesisko pamatu sociālo, ekonomisko, tehnisko, ārstnieciski profilaktisko un organizatorisko pasākumu realizēšanai, kā arī nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību ieviešanu. Tai jānodrošina darba vides atveseļošana, darba drošība, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšana, kā arī no darba attiecībām izrietošo sociālo garantiju stabilas sistēmas darbība.
Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labsajūtu un labklājību veicinošas darba vides veidošanā darba vietās. Pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nodrošina darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Nodrošinot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek samazināta iespēja notikt nelaimes gadījumam darbā, novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās darbinieku darba mūžs. Arī pēc darba beigšanas darbiniekam ir iespēja pilnvērtīgi atpūsties nevis pavadīt atlikušo mūžu ārstniecības iestādēs, lai dziedētu darba mūža laikā gūtās traumas vai arodslimības.
Par darba aizsardzības sistēmas juridisko pamatu kalpo 2001.gada 20.jūnijā pieņemtais Darba aizsardzības likums, kurš ir stājies spēkā ar 2002.gada 1.janvāri, aizstājot 1993.gada 4.maija likumu "Par darba aizsardzību".
Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba aizsardzība ir nodarbināto drošība un veselība darbā. Savukārt, darba aizsardzības pasākumi ir preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.…
