Darba aizsardzības normatīvie akti
Darba procesā var veidoties virkne situāciju un apstākļu, kurus normatīvie akti nespēj ietvert. Daudzos gadījumos darba aizsardzības normatīvajos aktos prasības ir vispārīgas, jo tajos nav iespējams ņemt vērā konkrētus darba apstākļus nozarē un konkrētā darba vietā.
Darba aizsardzības pamatprincipi ir noteikti Darba aizsardzības likumā, kurš pieņemts 2001. gadā 20. jūnijā un stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri, kura mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju tiesības un pienākumus un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā. Uzdevumi, kas ir jāveic darba devējam, lai nodrošinātu nodarbinātajiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, ir noteikti darba aizsardzības likuma otrajā nodaļā „Darba devēja pienākumi un tiesības.”
Realizējot noteiktos uzdevumus un pienākumus, darba devējam savas atbildības ietvaros ir jāinformē nodarbinātie par darba aizsardzības jautājumiem uzņēmumā. Darba aizsardzības likumā noteikts pienākums, ka darba devējs „veic nodarbināto instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā” (4.pants 9) un „darba devējs nodrošina, lai darba aizsardzības speciālistiem, uzticības personām un nodarbinātajiem būtu pieejama informācija (10 pants 3) par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem, darba aizsardzības pasākumiem un izmantojamiem aizsardzības līdzekļiem, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Savukārt nodarbinātajiem arī pašiem jārūpējas par savu drošību un veselību kā tas noteikts likumā: ”rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs.” (17.pants 1).
…