Valsts atrodas ZR Eiropā. No visām Skandināvijas valstīm tā atrodas vistālāk uz dienvidiem. Aizņem lielāko daļu Jitlandes pussalas, kura no Vācijas robežas gandrīz 340 kilometrus iesniedzas Ziemeļjūrā. Un aizņem 406 salas (Bornholma, Zēlande, Dānijas arhipelāgs, Ziemeļfrīzas salas ziemeļus). No tā tikai 79 ir apdzīvotas. Austrumos un rietumos Dāniju apskalo Ziemeļjūra, austrumbaltijas jūra, Skagerags šķir Dāniju no Norvēģijas, bet Kategats un Ēresuns no Zviedrijas. Krasta līnija 7314 km. Robežojas ar Vāciju (68 km).
Dānijas teritorija ir viena no līdzenākajām un zemākajām vietām pasaulē. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas zemu virs jūras līmeņa. Vidējais augstums ir tikai 30 metri. Jitlandes rietumu krastu izrobo lagūnas, smilšu strēles un sēres. Dažviet pussalas austrumu krastā sauszemē iestiepjas fjordi. Lielākais no tiem ir Limfjords, kas dziļi iespiedies ziemeļrietumu daļā un sazarojies veido iekšējo ūdensceļu sistēmu. Gandrīz 2/3 zemes izmanto lauksaimniecībā. Aptuveni 11 procentus klāj meži. Agrāk Jitlandes pussalas dienvidu daļu klāja dižskābaržu meži, bet tagad tie ir izcirsti un to vietā ir sastādīti skujkoku meži.
Dānijā valda mērens klimats ar maigu vasaru. Gaisa temperatūra sasniedz 25 oC. Ziemas ir aukstas un lietainas. Temperatūra ir ap 0 oC. Vidējā gaisa temperatūra ziemā ir par 10 oC augstāka nekā citur tādos pašos platuma grādos. Tas ir siltās Golfa straumes ietekmē, kura plūst gar Dānijas rietumu krastu.
Saimniecība
Dānija - industriāli attīstīta agrāra valsts, kurā vairākums cilvēku nodarbojas ar lauksaimniecību. Valsts pilnībā sevi nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku. Nozīmīga loma ir zvejniecībai. Galvenās saimniecības nozares ir pārtikas ražošana, mašīnbūve, ķīmiskā un vieglā rūpniecība. Dānijas dabas resursi ir nafta un dabasgāze, kuru iegūt Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā, , sāls, kaļķakmeņi, laukakmeņi, grants un smilts, zivis. Valsts gadā saražo 37 885 biljonus kWh elektroenerģijas, no tās TES 88.4%, HES 0.1% un vēja ģeneratori 11.5%.
Pārtikas ražošana
Lauksaimniecība specializējusies piena un cūkgaļas, galvenokārt bekona, ražošanā. 2000. gadā Dānijā izaudzēja 11,6 miljonus cūku un 1,85 miljonus mājlopu. Valsts pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku. 2/3 lauksaimniecības produkcijas eksportē uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piena, sviesta un gaļas ražošanā uz vienu iedzīvotāju Dānija ir 2.vietā pasaulē aiz Jaunzēlandes. Augkopība specializējusies lopbarības kultūru audzēšanā. Tiek audzētas lopbarības bietes un zālaugi. Audzē arī graudaugus, kartupeļus, cukurbietes, linus un rapsi. Attīstīta kažokzvēru audzēšana Specializējas ūdeļu un polārlapsu audzēšanā. Apkārtējos ūdeņos zvejo zivis, kuras vēlāk arī apstrādā. Katru gadu nozvejo vairāk nekā miljonu tonnu zivju.
Dānijā ir ap 5500 biškopju un ap 100 000 bišu saimju. Vidējā medus raža valstī no saimes – 35 kilogrami. Kopumā valstī tiek ražoti aptuveni 3,5 tūkstoši tonnu medus Ap 1,5 tūkstošiem tonnu medus tiek ievestas valstī un tas kopumā ar pašražoto produkcijas daudzumu ļauj dāņiem būt lielākajiem medus ēdājiem starp Ziemeļvalstīm – ap 1 kg uz iedzīvotāju. Daļu medus eksportē – galvenokārt uz kaimiņvalsti Vāciju.
Dāņi augstu vērtē labu alu. Dāniju pasaulē pazīst arī pasaulslavenā Carlsberg alus dēļ.
…
