Daniels Defo (1660-1731) piedzima Anglijā, Bristolē. Viņa tēvs, dziļi ticīgs cilvēks, gribēja izskolot dēlu par garīdznieku un nodeva viņu mācīties tā saucamajā „Akadēmijā”. Šeit jauneklis apguva vairākas valodas, zināšanas astronomijā, ģeogrāfijā un vēsturē. Taču pretēji tēva gribai jaunais Defo nolēma kļūt par tirgotāju. Lai iegūtu praktiskas zināšanas, viņš apceļoja Portugāli, Itāliju, Franciju un Holandi, pētīdams un novērodams dažādo tautu raksturus un parašas.
Daniels Defo tomēr neapguva tirgotāja māku – dažreiz viņš šo to nopelnīja, bet biežāk iekļuva parādos, nabadzībā un bankrotēja. Tāpēc viņš pameta šo nodarbi un XVII gadsimta astoņdesmitajos gados kļuva par rakstnieku un žurnālistu.
Defo dzīvoja laikmetā, kad gruva feodālisma un muižnieku vara un radās kapitālisms. Viņa dzimšanas gadā uz Anglijas troņa atgriezās Stjuartu dinastija, ko bija gāzusi 1649. gada revolūcija. Karalis vajāja visus, kas nebija katoļi. Defo ģimene piederēja pie disenteru sektas, kas neatzina oficiālo valsts reliģiju. Kad pret Jēkabu II sadumpojās Monmautas hercogs, viņu atbalstīja arī vienkāršie ļaudis – tirgotāji un amatnieki. Dumpī piedalījās arī jaunais Defo, un, kad Monmautu notiesāja uz nāvi, Danielam bija jāslapstās.
Pēc 1688. gada revolūcijas, kad, buržuāzijas un bijušo feodāļu aicināts, par Anglijas karali kļuva Vilhelms III, Defo plaši sāka darboties kā publicists un žurnālists.…