Eiropas Savienības (ES) tiesību kopums ir neatkarīga tiesību sistēma, kas ir pārāka par dalībvalstu nacionālo likumdošanu, tomēr dažādu valstu savienību veidošana palielina mazo valstu iespējas ietekmēt lielās valstis. Tādēļ, mazajām valstīm ES varētu būt uzskatāma par reālāko ceļu šā mērķa sasniegšanā, un ES paplašinoties ar lielu skaitu jaunu valstu, paralēli vēlmei padarīt Eiropu par miera un stabilitātes zonu, gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs dominē dalībvalstu nacionālās intereses un gan lielās, gan mazās valstis dažādi meklē iespējas palielināt savu ietekmi ES. Mazās valstis ir ieinteresētas spēcīgu ES institūciju pastāvēšanā, jo ar to palīdzību ir iespējams veiksmīgāk realizēt savas intereses. Tam līdzās saglabājas divpusējo attiecību nozīme ar visām dalībvalstīm, jo, piemēram, centrālā ES institūcija - ES iestāde, kurā tiek paustas ES dalībvalstu valdību pozīcijas ir ES Padome, un tā darbojas pamatojoties uz starpvaldību sadarbību. It sevišķi mazajām valstīm, tādām kā Latvija, savu interešu realizēšanai un neatkarības nodrošināšanai ir ļoti būtiski būt ES sastāvā, sadarboties ar visām tās dalībvalstīm, caur spēcīgām un kopējām ES institūcijām. Katrai ES dalībvalstij ir būtiski uzturēt vienlīdz labas attiecības ar pārējām dalībvalstīm, par ko liecina arī patreizējā ES rotējošās prezidentūras sistēma, kad prioritātes nosaka katra valsts pēc kārtas. Šāda Prezidēšanas kārtība vistiešāk arī akcentē lielo un mazo valstu vienlīdzību, jo visas dalībvalstis pēc kārtas uzņemas ES prezidentūras pienākumus.…