Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:150939
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Lobēšanas iespējas Eiropas Savienībā    6
1.  Lobēšana Eiropas Komisijā    7
2.  Lobēšana Ministru padomē    8
3.  Lobēšana Eiropas parlamentā    9
2.  Interešu grupu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā    11
  Secinājumi    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Interešu grupas var izmantot vairākus sadarbības veidus Eiropas Savienībā. Tradicionāli ir pieejami formāli un neformāli ietekmes veidi. Par formāliem tiek uzskatīti tādi oficiālie ietekmes veidi kā dalība forumos vai organizācijās. Šādu ietekmēšanu var veiksmīgi izmantot projekta izstrādāšanas stadijā, kad tas atrodas Komisijā. Interešu grupām tiek organizēti forumi, kur var uzstāties ar savu viedokli, vai arī katrs individuāli var organizēt savu forumu vai diskusiju. Neformālie ietekmes avoti mēdz būt dažādi, taču kā ietekmīgākais jāmin personiskie kontakti.
Pēdējos gados Eiropas Savienības dalībvalstu dažādo viedokļu un interešu dēļ, tradicionālās ietekmēšanas metodes lēmumu pieņemšanā nav bijušas pietiekami efektīvas. Tāpēc mūsdienās Eiropas Savienības iestādes ir atvērtas lobēšanai, tā ir oficiāli atzīta un atbalstīta darbība. Par lobēšanu tiek uzskatīti dažādu interešu grupu centieni ietekmēt lēmumus, lai nodrošinātu savām interesēm izdevīgas regulējošās tiesiskās vides pastāvēšanu.
Jāatzīst gan, ka domas par lobēšanu dalās — daži uzskata, ka lobēšana ir likumīga un pat nepieciešama demokrātijas daļa, citiem tā ir nepārredzama un nelikumīga demokrātisko lēmēju ietekmēšana, kurā pārsvaru gūst tie, kuru rīcība ir vislielākie līdzekļi. Lobisms parlamentārajās debatēs ilgu laiku ir bijis strīdīgs jautājums. Vairumam dalībvalstu nav nekādu noteikumu, kā izturēties pret šīm grupām parlamentārā vai valdības līmenī.
Parlaments bija pirmā Eiropas Savienības iestāde, kas Eiropas Savienībā pievērsa uzmanību interešu grupu pieaugošajam skaitam un jo īpaši sekām, kādas šīs grupas atstāj uz likumdošanas procesu. Pirmais rakstiskais jautājums, kas saistīts ar lobisma darbību iespējamu reglamentāciju, tika iesniegts 1989. gadā. 1991. gadā pēc Procedūru noteikumu, akreditācijas un neaizskaramības apstiprinājuma komiteja izstrādāja ziņojumu ar ieteikumiem lobistu rīcības kodeksam un reģistram. Tomēr pēc saspringtām debatēm komitejā ierosinājumi plenārsēdei netika iesniegti. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties