Dadaisms

Dadaisms - virziens 20. gs. pirmās puses literatūrā, tēlotājā mākslā, teātrī un grafiskajā dizainā (dadaismam raksturīgs dažādu mākslas formu sinkrētisms1). Dadaismu raksturo nihilisms2, apzināta iracionalitāte, ilūziju zaudējums, cinisms un pastāvošo mākslas principu noraidījums.
Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu (Es nevēlos nevienu vārdu, ko izdomājuši citi. Visus vārdus ir izdomājuši citi. (..) Vārds, mani kungi, ir nozīmīga sabiedriska problēma. - Hugo Balls).
Dadaisms uzskatāms par pirmo patiešām starptautisko mākslas virzienu, jo emigrantu grupas, kurās dadaisms izveidojās, bija izteikti multinacionālas3, turklāt dadaistu grupas dažādās valstīs sadarbojās. Daudzi dadaisti atbalstīja komunismu un anarhiju. [http://lv.wikipedia.org/wiki/Dadaisms]
Daļa dzejnieku - dadaistu darbojošies arī mākslā. To vidū minami Kurts Šviterss, Frānsiss Pikābija, Hanss Arps. Atsevišķi minami tādi mākslinieki kā Hanna Hoha, gleznotāja un skulptore Sofija Teubere-Arpa, gleznotājs Marsels Dišoms, gleznotājs un arhitekts Marsels Janko un citi. …