Dabisko un antropogēno aerosolu ietekme uz klimata pārmaiņām

Globālā mērogā, pieaugot potenciāli kaitīgo gāzu un cieto daļiņu daudzumam atmosfērā, par vienu no vides problēmām ir kļuvis gaisa piesārņojums. Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), ogļskābo gāzi (0,03%), vairākas inertās gāzes (piemēram, argonu (0,93%)), kā arī ūdens tvaikus (līdz 4% tilpuma). Gaiss satur arī gāzes, kuras palielinātās koncentrācijās var būt kaitīgas – ozonu, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdus, tvana gāzi un gaistošos organiskos savienojumus, t.sk. kancerogēnās vielas (benzolu un butadiēnu), kā arī gaisā suspendētās daļiņas - aerosolus, kurus veido dažāda izmēra cietas daļiņas un/vai pilieni.
Atmosfēras piesārņojumu iedala: dabiskajā un antropogēnajā atmosfēras piesārņojumā. Savukārt atmosfēru piesārņojošās vielas iedala divās grupās:
gāzveida vielas (apmēram 90% no kopējās atmosfēru piesārņojošo vielu masas);
cietās vielas (apmēram 10% no kopējās atmosfēru piesārņojošo vielu masas).

Dabiskā atmosfēras piesārņošana notiek gan ar gāzēm, gan ar cietajām daļiņām. Lieli gāzu un tvaiku daudzumi atmosfērā nonāk no vulkāniem, geizeriem, siltūdens un citiem pazemes avotiem. Visdažādākie organismi (gan baktērijas un sēnes, gan arī augstākie augi) izdala atmosfērā gaistošas vielas. Gāzes atmosfērā nonāk arī no mežu un stepju ugunsgrēkiem. To izcelsme gan daudzos gadījumos ir antropogēna. Tas pats sakāms par augsnes putekļiem, kuri putekļu vētrās piesārņo atmosfēru un noplicina augsni. Pirmo ierosmi šādām putekļu vētrām ir devis cilvēks, izcērtot mežus, uzarot stepes un tādējādi augsnes virskārtu atsedzot vēja darbībai.
Antropogēnā atmosfēras piesārņošana šobrīd notiek cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā. …