IEVADS
Dabisko tiesību doktrīna – ir viena no ietekmīgākajām tiesību doktrīnām, kuras satura svarīgas sastāvdaļas ir principi, noteikumi, tiesības un vērtības, kuras nosaka cilvēka daba, padarot tos par neatkarīgiem no valsts vēsturiskajiem apstākļiem.
Šīs doktrīnas piekritēji uzskata, ka tāpat kā augi un dzīvnieki, arī cilvēki ir dabas radīti. Daba ir cilvēku māte, tātad cilvēki ir arī dabas bērni. Dabiskās tiesības ir neatkarīgas un piemīt visiem cilvēkiem mūžīgi.
Gadsimtiem ejot cilvēks apzinās savas dabiskās tiesības , aizstāv un tiecas pēc tām. Mūsdienās nav iedomājami likumi bez dabisko tiesību klātesamības. Valstis, kuras atzīst cilvēka personisko brīvību, cieņu un vispār dabiskās tiesības, iestrādā tās konstitūcijā. Līdz ar to dabiskās tiesības pamazām kļūst arī par pozitīvajām tiesībām, taču vienlaikus nezaudējot savu „dabas doto” un vispārcilvēcisko raksturu. Dabisko tiesību principi tiek iekļauti daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas konstitūcijās un normatīvajos aktos. Piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu, labklājību, vienlīdzību u.c. Arī ANO, ES, NATO pieprasa lai dalībvalstu likumdošanā nebūtu pretrunas ar vispāratzītiem dabisko tiesību principiem.
Darba mērķis ir izpētīt, kā dabisko tiesību doktrīnas nozīme ir veidojusies laikam ejot tiesību izpratnes veidošanā.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Izpētīt dabisko tiesību doktrīnu
2. Izpētīt dabiskās tiesības doktrīnas attīstību
3. Dot dabiskās tiesību doktrīnas nozīmi mūsdienās.
Darbā tiek izmantota analītiskā darba metode.
. DABISKO TIESĪBU DOKTRĪNA
Dabiskās tiesības ir ļoti vecas, tikpat vecas kā filozofija. Dabiskās tiesības doktrīnas veido tikai daļu no visu tiesību koncepcija klāsta, taču to nozīme ir daudz lielāka, nekā citām doktrīnām kopā ņemot. Jau senos laikos dabiskās tiesības bija viens no svarīgākajiem tiesību teorijas jautājumiem. Dabisko tiesību jēdziens pieder pie senākajiem tiesību filozofijas un jurisprudences kategorijām.
Jau 2500 gadus tiek apspriests un risinātas jautājums par dabiskajām tiesībām. Par tiesībām, kuras agrīno dabisko tiesību izpratnē ir devusi pati daba un Dievs un kuras ir absolūtas un nemainīgas, kā arī par tiesībām, kuru saturs mainās dažādos laikos un dažādos sociālajos apstākļos, kuras izriet no cilvēka būtības. Lai arī dabiskās tiesībās pašos pirmsākumos ir radušās ļoti sen, tomēr vēl joprojām nav vienots secinājums par to saturu, struktūru un vietu tiesību zinātnē un praksē.
…
