Tāpat kā augi un dzīvnieki, arī cilvēki ir dabas radīti. Daba ir cilvēku māte, tātad cilvēki ir dabas bērni. Tādejādi, varētu teikt, ka pats cilvēks ir daba un dabiskās tiesības ir pielīdzināmas cilvēku tiesībām. Dabiskās tiesības piemīt visiem cilvēkiem un tās ir mūžīgas un neatkarīgas no valsts, tāpēc šīs tiesības ir derīgas visām tautām un visiem laikiem. Dabiskās tiesības izaug no cilvēka saprātīgās dabas, no viņa gribas brīvības. Tās pieder indivīdam jau no dzimšanas un tās ir jārespektē viesiem.
Gadsimtiem ejot, cilvēks apzinās, kādas tad ir viņa pamattiesības un tiecas pēc tā, lai šīs tiesības tiktu atzītas un ievērotas. Vairs nav iedomājama tiesību izpratne, kas balstītos tikai uz likumos rakstītajām tiesībām.
Mūsdienu tiesību sistēmā dabisko tiesību loma arvien palielinās, paplašinoties vispārējai sabiedrības tiesiskajai apziņai, cilvēki arvien noteiktāk pieprasa savu dabas doto tiesību respektēšanu. …