Likums „Par nodokļiem un nodevām” „nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk - nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.”1 Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, regulāri iemaksā jebkura persona, kas gūst ienākumus Nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas veic ar nodokli apliekamas darbības. Nodokļu iekasēšanu un administrēšanu veic Valsts ieņēmumu dienests. Pārskatu par dabas resursu nodokli vispirms saskaņo vides pārvaldē.
Nodokļiem ir vairākas funkcijas: fiskālā (budžeta) papildināšana, stimulējošā(palīdz attīstīt to, ko valstij attiecīgā brīdī ir vajadzīgs) un sadales funkcija (ar nodokļu starpniecību vienu personu līdzekļi pāriet citu personu rīcībā).
Nodokļus iedala:
netiešajos;
tiešajos
Netiešos nodokļus nosaka kā cenas pielikumu procentos vai absolūtās summās. Pircējs maksā cenā ietverto nodokli un atdod to pārdevējam, savukārt pārdevējs nodokli iemaksā budžetā. Veidojas pastarpināta saikne (t.i. ar starpnieka palīdzību)- faktiski nodokli maksā pircējs, bet budžetā to iemaksā pārdevējs. Latvijā tas attiecināms uz muitas nodokli, akcīzes, pievienotās vērtības nodokli.
Tiešos nodokļus maksā pats ienākuma guvējs vai ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks. Tiešie nodokļi Latvijā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālie maksājumi, nekustāmā īpašuma nodoklis. Nodokļi eksistē visās valstīs. Atkarībā no to valsts budžeta veidošanā izšķir „mīkstu, stingru un mērenu nodokļu sistēmu. Skandināvijā pastāv stingra nodokļu sistēma vairāk nekā 50% ienākuma ienāk valsts budžetā, Rietumeiropā tā ir mērēna – 30%-40%, daudzas valstis piem. Panama, Malta u.c. ir ar zemiem nodokļiem. …
